Valtera blok(g)s

Tā kā pasaulē plosās SARS-CoV-2 un daudziem jāsēž mājās, nolēmu padalīties ar kādām grāmatām, ko būtu vērts izlasīt. Parasti man grāmatas lasās ļoti lēni, bet šī izrāvās tempiņā, jo sanāca divas dienas pavadīt pusguļus :) Nepārrakstīšu te tagad anotāciju, kuru var atrast citur. Grāmata ir viegls krimiķis. Sākums šķiet vienmuļš (kā ir ar gandrīz visām grāmatām) tomēr pavisam drīz tā ievelk savā pasaulē. Autorei noteikti milzu atzinības par izvēlēto stilu. Viss stāstījums apskatīts no 4 iesaistīto personu skatu punktiem, vienlaikus saglabājot teksta dinamiku un nav jālēkā kā pa dažādiem stāstiem, gaidot, kad tie savīsies. Vienīgais, kas man nepatīk visos mūsdienu bestselleros ir tā diversity nodeva, ka obligāti jāiekļauj kāda homoseksuāls pagrieziens. Bet, ja neņem vērā šo 21. g.s. klišeju, tad darbs man ļoti patika. Vērtējums: 4/5

Ainažu slimnīcas skandāla rezultātā nolēmu darīt zināmu savu pieredzi ar šo iestādi, un bērnu psihiatrijas stāvoki mūsu valstī. Tā kā aprakstītais ir noticis pirms gada, faktoloģiski zemāk aprakstītajā varētu būt arī dažas neapzinātas neprecizitātes, bet centīšos :) Garais ievads - mūsu īpašais bērns 2016. gada vidū mūsu ģimenē ienāca audžumeitene, kura bija nesen izņemta no savas bioloģiskās ģimenes un ievietota krīzes centrā. Mums tika raksturots, ka bērnam ir viegli garīgi traucējumi, kā arī uzvedības problēmas. Tas mūs nedaudz satrauca. It sevišķi aprakstā minētais, ka viņa mēdz sev graizīt rokas. Mums nebija bail no garīgi slima bērna, bet gan no tā, vai varam būt droši par saviem, gados jaunajiem pašu bērniem. Krīzes centra psihologs nomierināja, ka meitenei nav pašnāvnieciskas vēlmes, bet nespēja tikt galā ar stresa situācijām, un ka citās valstīs šādiem cilvēkiem terapijas laikā pat piedāvā speciālas "žiletes", ar kurām nevar sevi savainot pārāk nopietni. Izklausīj...

Kas jums pirmais nāk prātā, izdzirdot vārdu Eduards Veidenbaums? Kā gulbji balti padebeši? "Pērkona" dziesmas? Latviešu valoda? Varbūt tas, ka viņš prata 10 valodas? Bet kas jums nāk prātā, ja saku, ka Eduards Veidenbaums bija alkoholķis? Vai viņš tāpēc bija sliktāks dzejnieks un vājāks tulkotājs? Nē, viņš joprojām ir mans iecienītākais latviešu dzejnieks. Tomēr man ir žēl, ka viņš nespēja tikt pāri alkohola varai.Ja nebūtu tās, varbūt viņa mūžs būtu ilgāks par 25 gadiem. Es Veidenbaumu nemīlu tāpēc, ka viņš bija dzērājs, bet dēļ viņa devuma latviešu tautai. ; margin-left:1em; margin-bottom:1em"> Es nevienu cilvēku nekad neesmu vērtējis sliktāk tikai tāpēc, ka viņš tendēts uz attiecībāma ar sava dzimuma pārstāvi. Mani pat tas neinteresē. Zinu, ka man viens labs paziņa it kā esot homoseksuāls, bet es par to nekad ar viņu neesmu runājis, un viņš joprojām ir man labs paziņa. Man reiz priekšnieks bija homoseksuāls daņu uzņēmējs, bet man viņš neriebās tapēc ka viņš ir...

Neesmu nekāds filmu apskatnieks, aktierus atpazīstu kādus desmit, par režisoriem vispār nav ne jausmas. Vnk mums, te laukos, žurnālus neviens nelasa un tv skatamies tikai latviešu un meksikāņu seriālus. Nu vismaz tā droši vien pilsētas estēti un mākslas baudītāji mūs redz. Patiesībā, jā, teātris ir tālu, nevar dabūt biļetes un pārāk dārgs. Uz kinīti braukt speciāli līdz Valmierai arī neesmu vēl tā arī saņēmies. Tāpēc kaut kādas filmas, ko mājās sēžot varu noskatīties ir vienīgā mākslas baudīšana, kuru pietiekami regulāri iespējams piedzīvot. Jāatzīst, ka arī tas nenotiek pārāk bieži un kur nu vēl par to pēc tam kaut ko rakstīt. Blogi jau tā ir pilni ar wanabe kinokritiķiem. Bet šis gabals mani kaut kā pavilka. Kaut kā tā nu ir sanācis, ka pēdējā laikā skatītās filmas visas ir par psihiski slimiem cilvēkiem. Varētu jau teikt, ka tas ir šim laikam aktuāli, bet man tas sanācis pavisam netīšām. Piedevām parasti šīs filmas ir tādas psihodēliskas. Pēc noskatīšanās jādomā, kurš ir nojūdzies, ...

Nezinu, kas viņdien man notika, bet Boo teicās, ka esot viens labi saglabājies melnais MacBook tirgošanā, un es teicos, ka ņemu. Ne man pēkšņi vajadzēja jaunu datoru ne kā. Laikam todien atkal iedomājos, cik labi būtu ar iMovie uztaisīt to video, ko uz Ubuntu jādara diezgan nelabi. Lai nu kā, iegādāju sev melno Ābolīti. To ka viš ir smuks, laikam velti teikt. Arī to ka ērtāks un visādi citādi feināks par manu ASUS f5 miskasti arī neteikšu, jo tas katram skaidrs. Mani nebaidīja arī ka uz OSX viss ir vizuāli savādāk, jo tas patiesībā ir štrunts un es savu Ubuntu jau biju padarījis diezgan līdzīgu. Tā nu es sāku. Nedaudz par softu, kuru lietoju. Safari - draņķis, bet par laimi ir Firefox for mac. Man likās, Safari būs labi integrēts utt. iekš OSX, kas arī tā ir. Bet ka viņš noēdīs RAMu vairāk par FF es nezināju. Un vispār, kāpēc divriteni lietot kā samokatu, ja var pielikt pedāļus un braukt kā cilvēks. Mail - neko citu neliku un iespējams, ka var pierast. Uzstādīšana un lietošana Thunderb...

Man prieks atkal būt Čehijā un atkal Tatros. Otro reizi savā mūžā. Lai gan ceļš bija gana garš un nogurdinošs braucot ar pašauru Hyundai Matrix, tomēr sajūtas, kas pārņem šeit atgriežoties, to atsver. Šoreiz šeit plānojas viena konference ar Alanu Hiršu . Pagaidām esam ieradušies paši pirmie un ar iespaidiem un foto padalīšos vēlāk. Pateikšu tikai to, ka laiks te ir pavasarīgs un gribas jau vakariņas, kuras laikam būs tikai pēc 4 stundām.

Vakardien Valsts Kontrole atkal nāca klajā ar paziņojumu par pārmērīgiem tēriņiem. Šoreiz tie bijuši LVRTC, kas pārbaudīti. Traki tēriņi un tur vārdam nav vietas bet es par ko citu. Pēc visiem šiem paziņojumiem valsts kontroliele Sudraba tiek celta neiedomājamākā godā, sakot: "Redz, ko viņa atklājisi. Jo vairāk tā atklās, jo mēs atkal tiksim ar šo valsti saulītē." Es gan gribētu teikt, ka rezultāts ir pretējs, jo tautas uzmanība tiek novērta no būtiskā, berot papildu sāli uz jau esošām rētām. Mīlīši, vai tad kādam tas, ko VK paziņo kādā brīdī ir bijis pārsteigums? Vai tad bez šiem kontroles pētījumiem nevarēja redzēt, ka Dienvidu tilts ir stipri pārmaksāts utt.? Tā vietā, lai raudzītos, kā no bedres izkāpt, mēs atkal tiekam mudināti skatīties uz to, cik dziļa ir bedre, kurā esam, kā te smird, un kāds te ir bezceris. Vai jūs atceraties, kad kāds no VK paziņojumiem ir bijis ar tālāk ejošām sekām? Es nezinu nevienu. Bet tauta tik sauc: "Sudrabu par premjeru!" Man šķiet...

Kad sanāk tāda iespēja, es mēdzu klausīties LR1 raidījumu "Krustpunktā". Zinu, ka neizklausās progresīvi, bet nu laikam vecums nāk. Kādu laiku atpakaļ gan man tas sāka piegriezties, jo pie mikrofona Aidi Tomsonu bija nomainījis Kārlis Streips. Kādreiz tas vīrs bija analītiski objektīvs un man pat neinteresēja, ka viņš ir homoseksuāls. Un, ja godīgi, neinteresētu arī šodien, ja viņš pats to regulāri neatgādinātu. Un man pat sāk šķist, ka ar to homoseksualitāti ir tā, ka laika gaitā tā pāraug kādās spēcīgākās novirzēs. Līdzīgi, kā tas ir kādiem atkarīgajiem. Dīvaini, ka cilvēks runā par iecietību, bet pats ir visneiecietīgākais radio žurnālists pret visiem, kas domā citādāk nekā viņš. Man visspilgtāk atmiņā palicis raidījums, kur viņš pavēstīja, ka kaut kādai Amerikas štata vadošai personai vispār jumts aizbraucis. Tad pa vidam vēl dažus zvanītājus nosauca par tādiem, kas ar smadzenēm nedraudzējas. Nu īsts iecietības paraugzēns tas Streipa kungs. Bet tad kāds zvanītājs vaicāja ...

Sociālajā budžetā mums trūkstot naudas, pensionāri neapmierināti, slimnīcas ver ciet, cilvēki protestē - kas notiek? Aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pensionāri. Katram no viņiem valsts ik mēnesi izmaksā vidēji Ls170. Aptuveni puse, no iedzīvotājiem tiek saukti par ekonomiski aktīviem. Tātad tie ir tie, kuri ir potenciālie sociālā nodokļa maksātāji, no kā tiek uzturēti pensionāri. Lai savāktu nepieciešamo naudu, kas tiek maksāta pensionāriem šodien, no katra strādājošā nepieciešami vismaz 170/2=85Ls. Sociālais nodoklis ir 33%, tātad attiecīgi vidējai algai uz rokas vienam strādājošam būtu jābūt vismaz Ls170, kas ir tikpat, cik saņem vidējais pensionārs. Patiesībā tas viss izskatās arī diezgan taisnīgi un pareizi. Šodien strādājošie vidēji uz rokas saņem Ls310, kas ir gandrīz uz pusi vairāk. Tas arī protams ir tikai saprotami, jo pensijas jau nav vienīgais, kam aiziet sociālā nodokļa nauda. Vēl ir veselības aprūpe, bērnu pabalsti, bezdarbnieku pabalsti utml., kā arī kaut kā...

Kura ir pēdējā LV ražotā filma, kurai būtu bijis vērts no valsts piešķirt kaut latu finansējuma? Nu labi, kaut kā jau vietējais kino ir jāatbalsta, lai arī kāds tas nebūtu. Šogad tam paredzēti (laikam jau arī iztērēti) gandrīz 2 miljoni lašu. Vai tā ir adekvāta summa? Vakar pavisam netīšām sanāca uzslēgt TV, kur rādīja kārtējo LV garadarbu "Tumšie brieži". Kaut kādu fragmentu biju redzējis tikpat netīšām jau agrāk. Toreiz sapratu, ka tas ir atkal viens samurgojums par kaut kādiem psihiski neveseliem cilvēkiem, un tā arī daudz nepaskatījos. Šoreiz trāpīju uz fragmenta, kur meitene ar bisi triec mežā plikus večus, pēc tam visus, izņemot Žagaru, sadzen un ieslēdz furgonā. Žagaram saspārda ar zābaku pa apaļumiem un liek pagriezties pretī ar seju. Pēdējā laikā vispār, cik Žagaru nācies redzēt kādā uzfilmējumā, tik vienmēr viņš ir pliks. Šoreiz atkal skatītāji varēja nopētīt visu viņa vīrišķo augumu. Bet kad man pa visu ekrānu demonstrē, kā ar bises stobra galu tiek bakstīts žagara...

Šodien sanāca sastapšanās ar vienu krīzes laika parādību - čakarēšana, mēģinot to darīt it kā legāliem līdzekļiem. Vakar zvanīja un pieteicās, ka šodien atbrauks kaut ko tur elektrībai nomērīt Lai kāds esot, kas varēs palaist pie sadales kastes. Šodien atbrauc kaut kādi vīreļi ar pretestību mērošu ierīci rokā, es pielaižu pie sadales skapja, šie kaut ko mēra un prasa, kas pieslēgts utt. Viss process ilga aptuveni 5 min. Nākamās 5 min. saraksta kaut kādu protokolu, dod man un prasa, vai maksāšu skaidrā. Vērojot šo teātri saprotu, ka lai maksātu skaidrā, jābūt pilnīgi tērētam, bet īsti arī neesmu drošs, ka tas ko viņi tur dara, nav kaut kas, kas likumīgi pienākas. Tāpēc saku, lai raksta rēķinu. Nu sazin kādi likumi tagad, moš tiešām ir kādi drošības pasākumi, kas obligāti jāveic, par ko es nezinu, un ko tad es tur spirināšos. Čalis vēl piedāvā darījumu, ka skaidrā maksājot būs stipri lētāk, bet nu tas tikai bija pamudinājums, lai tik raksta vien savu rēķinu. Un nu man izsniedz rēķinu par...

Šobrīd Latvijā ir diezgan paliels bezdarba rādītājs. Un bez darba ir arī kaudze ar augstāko izglītību , kādi pat ar vairākām. Tāpat ir arī kaudze ar maģistriem, kas strādā veikalos par pārdevējām. Kāpēc tā? Tāpēc ka augstākā izglītība nav rādītājs. Manu paziņu lokā tie cilvēki, kas veiksmīgi darbojas savos biznesiņos laikam, tā ātrumā iedomājoties, nav neviena, kam būtu pabeigts kaut vai bakalaurs. Un jāatkārtojas, arī es tos savus bakalaura gadus RTU uzskatu par izniekotiem gadiem savā dzīvē. Pa to laiku varēju jau sen ko prātīgāku pasākt. Protams tas augstskolas papīrs var noderēt. Man vēl nav noderējis. Esmu strādājis četrās dažādās darba vietās un tur tas nevienu neinteresēja, jo pirmās divās vēl biju students, bet pēdējās divās iekārtojos caur pazīšanos. Ticu, ka meklējot darbu caur sludinājumiem, tas varētu nospēlēt kādu lomu. Tomēr es uzskatu, ka ir cilvēki kuri meklē darbu un ir cilvēki, kuri rod darbu. Un tie pēdējie to nedara ar papīru palīdzību. Un, ja tu mācies tikai tāpēc,...

Noskatījos tāpēc, ka citi noskatījās un pat ja filmai ir draņķīgs scenārijs, tad Džims Kerijs galvenajā lomā ļauj līdz beigām noskatīties jebko. Jāsaka, ka biju nedaudz vīlies. Bet tiešām nedaudz, jo filma jau kopumā patīkama un jautra. Bet kaut kas visu laiku likās baigi lēts tai visā. Varbūt tas, ka katra gandrīz katra otrā filma ar ar Keriju galvenajā lomā ir par to kā kādu pārdabisku spēku ietekmē viņš spiests mainīties. "Me, myself and Irene", "Bruce Allmighty" un "Liar liar". Un ar šo pēdējo sižeta idejiskā līdzība likās tik tuva, ka bija gūti filmu skatīties kā kaut ko jaunu. Turklāt nemelošana "Melī" bija pārdabiskas parādības rezultāts, tātad tam sekojošās glupības likās pieņemamas. Doma tika pasniegta kā sapnis un tas ir ok. Bet "Yes Man" šī nedabīguma sajūta nepameta līdz pēdējai minūtei. Ļoti patika Kerija partnere filmā Zooey (Zoja?) Deschanel. Un patiesībā aktieri, kā arī mīļais humors ir tas, kas šo filmu padarīja baudāmu...

Man arī nepatīk bieži vien policistu rīcība, kas nav īsti godīga, bet pēc likuma it kā ir ok. Tomēr tad, kad nācās samaksāt par sastrēguma apbraukšanu pa gājēju ceļu, sapratu, ka sods par to ir pelnīts un jāmaksā. Kaut arī šai gadījumā zīmi par gājēju ceļu neievēroju un nedarīju to aiz ļauna prāta. Bet nu vienalga. Šajā gadījumā būtu vienkārši jānokaunās un godīgi jāsamaksā tas, kas pelnīts. Alkoholu sevišķi nelietoju, bet ja pieļautu domu, ka man prātā kaut kas notiktu un sadzēries sāktu braukt ar mašīnu, kā rezultātā policija apturētu, tas būtu baigais kauns. Nepazīstu katoļu priesterības pakāpes, bet noprotu, ka prāvests ir tas pats mācītājs. Un es uzskatu, ka Juris Zagorskis ir nodarījis ne jau tik lielu negodu citiem saviem amata brāļiem, bet gan pazemojis Dievu un licis to kaunā. Man gan nav nekāda sakara ar katoļiem un lai jau viņi paši tiek ar šo gadījumu galā. Zinu, ka arī katoļu mācītāju vidū ir ar sirdi un prātu ticīgi mācītāji, kuriem viņu kalpošana nav tikai amats, bet ga...

"Baltija, kādas "okupācijas" vēsture". Interesanta filma par Latviju, Lietuvu un igauniju. Interesanti, kā patiesību var padarīt tendenciozu. Tā pēdējā daļa filmā, kur pilnīgi neloģiski tas Aļoša tika piekabināts, arī principā parāda autoru mērķi. Tomēr mani piesaistīja cita lieta - ES tiešām atsevišķos jautājumos ir kļuvusi "sliktāka" par PSRS, jo ražošanu dikti ierobežo. Vai pareizāk sakot, mūsu politiķi ir tādi, kas ES ļauj Latviju ierobežot. Tāpēc man laikam patīk Šlesers, jo viņš mierīgi uzliek visādām komisijām un institūcijām, lai tikai sasniegtu rezultātu. Piemēram jautājumā par lidostu, kur Viļņā un Tallinā lidostas aizgāja galīgi down, tur Rīgā apgrozījums visu laiku audzis. Par spīti visiem, kas pukst, ka atlaides neatbilst ES praksei, KP iebildēm utt. Un es laikam esmu viens no retajiem, kuram ir vienalga, ko viņš ieliek amatos, jo dienas beigās man svarīgi ir rezultāts. Šogad būs EP vēlēšanas un tie bāleliņi, kas tur līdz šim ir atsēdējuši pa...

Sātans, Lucifers, Belcebuls, Velns, Nelabais, Jupis un vēl dažnedažādi vārdi. Kas ir šis "radījums", un vai tāds vispār pastāv? Kur ir dēmoni? Piedāvāju noskatīties aizvakardienas diskusiju ABC Nightline. Smalkāks apraksts viņu saitā .

Vakar nejauši sanāca atkal noskatīties "Kas notiek Latvijā". Nu ne visu raidījumu, bet tas, ko redzēju, rosināja nelāgas pārdomas. Uzreiz jāsaka, ka es nepiederu pie skeptiķiem, kas visu kritizē un pie katras savas problēmas piesauc "zelta tiltu". Tilts bija Rīgā vajadzīgs, tāpat kā uzskatu, ka arī bibliotēka ir jāceļ. Tikai jautājums ir par to, cik tas maksā. "Dienvidu tilta" gadījumā, naudas izšķērdēšana spiežas laukā pa visām vīlēm. Es savulaik esmu būvniecībā strādājis pie ļoti lieliem projektiem un zinu, ko runāju. Vakardienas diskusija bija apliecinājums tam, ka manas aizdomas par finanšu izlietošanas caurumu ir bijušas pareizas. Un šīs aizdomas apstiprināja bijušais RD fin. dep. vadītājs Raimonds Krūmiņš. Tātad shēma ir sekojoša. 1. Vajag tiltu. 2. Uz būvniecību paredzēts pamatīgi uzvārīties, tāpēc Rāvis un citi lielākie būvnieki norunā mesties kopā, lai nebūtu nekādas cenu spiešanas uz leju. 3. Konkursam tiek "sarunāts" kāds horvātu būvni...

Es nevaru vārdos izteikt, kā man riebjas tā mūsu gaušanās par krīzi. Kāda krīze, johaidī? Krīze ir tā, ka lielākā daļa "modernās" pasaules ir tā atēdusies, ka tauki jau sāk spiest ne tikai jostasvietā, bet nu jau arī uz smadzenēm. Rausēju sabiedrībai krīze būs vienmēr, bet ja šodien par krīzi sāk vaimanāt arī kristieši, tad kļūst vienkārši pretīgi.

Kāpēc cilvēki netic evanģēlija vēstij? Bieži izskatās, ka cilvēkiem ir kādas intelektuālas rakstura problēmas ar mūsu vēsti. Viņi saka, ka netic brīnumiem, vai arī, ka nespēj salīdzināt Dievu ar ciešanām. Tās ir problēmas galvā. Problēma ir ar sirdi Vēstules romiešiem 1. nodaļa norāda uz lielāku pamatproblēmu. Pāvils saka, ka patiesība par Dievu ir atklāta ikvienam. Problēma nav, ka cilvēki nespēj ticēt. Problēma ir, ka cilvēki negrib ticēt. Mēs noslāpējam patiesību par Dievu savā ļaunajā dabā. Mēs nevēlamies ticēt, jo mēs nevēlamies pakļauties. Tā ir sirds problēma. Tātad cik vien iespējams, lieto intelektuālus jautājumus (mēs tos varētu nosaukt par racionālo apoloģēzi). Bet apzinies vajadzību pēc attiecību apoloģēzes. Mums jārāda cilvēkiem, ka tas ir labi ļauties Dieva valdīšanai ( 5.Mozus 4:5-8 ). Mums jābūt par gaismu tautām. Kā teicis Blēzs Paskāls: Pirms pārliecināt cilvēku, ka mūsu vēsts ir patiesa, mums jādara cilvēkos vēlme ticēt šai vēstij . Un lūdz! Galu galā vienīgi Diev...

Teikšu uzreiz, ka šī ir mana viena no visvis dziesmām. Un šī ir arī viena no maniem visvis dziedātājiem. Un ja šitādi būtu mums dziesmusvētki, tad es arī tur gribētu piedalīties.