Pāriet uz galveno saturu

Dārgais Žagara krāns

Kura ir pēdējā LV ražotā filma, kurai būtu bijis vērts no valsts piešķirt kaut latu finansējuma? Nu labi, kaut kā jau vietējais kino ir jāatbalsta, lai arī kāds tas nebūtu. Šogad tam paredzēti (laikam jau arī iztērēti) gandrīz 2 miljoni lašu. Vai tā ir adekvāta summa?

Vakar pavisam netīšām sanāca uzslēgt TV, kur rādīja kārtējo LV garadarbu "Tumšie brieži". Kaut kādu fragmentu biju redzējis tikpat netīšām jau agrāk. Toreiz sapratu, ka tas ir atkal viens samurgojums par kaut kādiem psihiski neveseliem cilvēkiem, un tā arī daudz nepaskatījos. Šoreiz trāpīju uz fragmenta, kur meitene ar bisi triec mežā plikus večus, pēc tam visus, izņemot Žagaru, sadzen un ieslēdz furgonā. Žagaram saspārda ar zābaku pa apaļumiem un liek pagriezties pretī ar seju. Pēdējā laikā vispār, cik Žagaru nācies redzēt kādā uzfilmējumā, tik vienmēr viņš ir pliks. Šoreiz atkal skatītāji varēja nopētīt visu viņa vīrišķo augumu. Bet kad man pa visu ekrānu demonstrē, kā ar bises stobra galu tiek bakstīts žagara krāns, palika drusku dīvaini. Pirmkārt, tas tika rādīts nemaz ne tik vēlu vakarā, valsts televīzijā. Otrkārt, laikam tiešām, kad ne ar ko citu nevar piesaistīt skatītāju, tad jāizmet ēsma, kura vienmēr nostrādā - plikumi. Un tā arī bija, jo šoreiz paskatījos to filmu drusku ilgāk, nekā cita ko redzēt tur nebija. Ļoti jauki, tagad mēs Latvijā visi zinam, ka Žagaram ir krāns un lai to uzzinātu mums vajadzēja iztērēt vien nieka 25 tūkstošus.

Un es zinu, ka tā filma ir saņēmusi nezkādus apbalvojumus un ārvalstu kritiķu atsauksmes. Bet tas neko nenozīmē. Tādi zāli sapīpējušies Eiropas kritiķi katru skaisti izspiestu kaku pasludina par varenu mākslas darbu. Viss, ko šie kritiķi augstu vērtē ir kaut kas, kur tu nonāc pie secinājuma - filmas laikam taisa tikai īpatņi, vai tāds esi tu pats. Taču pieņemsim, ka es neko no "īstās" mākslas nesaprotu un man vēl uz to sesto prātu jāpagaida. Vai tādā gadījumā jāpieņem, ka visi tie pensionāri, kuriem mazina naudas, ir tādi mākslas lietpratēji, ka labāk kādu santīmu no saviem maciņiem atliktu Žagara kunga krāna apskatei?

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Raksts, kuru labprāt gribētu nepublicēt.

Ainažu slimnīcas skandāla rezultātā nolēmu darīt zināmu savu pieredzi ar šo iestādi, un bērnu psihiatrijas stāvoki mūsu valstī. Tā kā aprakstītais ir noticis pirms gada, faktoloģiski zemāk aprakstītajā varētu būt arī dažas neapzinātas neprecizitātes, bet centīšos :)
Garais ievads - mūsu īpašais bērns 2016. gada vidū mūsu ģimenē ienāca audžumeitene, kura bija nesen izņemta no savas bioloģiskās ģimenes un ievietota krīzes centrā. Mums tika raksturots, ka bērnam ir viegli garīgi traucējumi, kā arī uzvedības problēmas. Tas mūs nedaudz satrauca. It sevišķi aprakstā minētais, ka viņa mēdz sev graizīt rokas. Mums nebija bail no garīgi slima bērna, bet gan no tā, vai varam būt droši par saviem, gados jaunajiem pašu bērniem. Krīzes centra psihologs nomierināja, ka meitenei nav pašnāvnieciskas vēlmes, bet nespēja tikt galā ar stresa situācijām, un ka citās valstīs šādiem cilvēkiem terapijas laikā pat piedāvā speciālas "žiletes", ar kurām nevar sevi savainot pārāk nopietni. Izklausījās d…

Kāpēc Ilmārs Mežs priecājas?

Iedvesma šim rakstam man nāca pēc mūsu zināmākā demogrāfa Ilmāra Meža ieraksta Twiterī.
Latvijā šg sept.dzimuši 1952, miruši 2321. Šogad dzimstība 6% lielāka kā pērn, un 17% lielāka kā 2011.g. Uzlabota demogr.politika nes augļus
— ILMĀRS MEŽS (@demografs) October 20, 2014 Protams ir pacilājoši domāt par dzimstības pieaugumu, tomēr papētot situāciju un statistiku rūpīgāk, jāsecina, ka šī paziņojuma optimisms ir absolūti nepamatots. Turklāt no demogrāfijas pētnieka pat apbrīnojami neprofesionāls. Zemāk paskaidrošu, ko es ar to domāju.

Demogrāfiskais dzimstības rādītājs, kuru vērojam šodien, pavisam tieši ir atkarīgs no šī rādītāja pirms aptuveni 25 gadiem. Tāds ir aptuveni vidējais jauno vecāku gadu skaits mūsu valstī. Bez tā arī ir citi lielumi, bet tomēr šis rādītājs ir tas, kurš parāda prognozējamo tendenci, ja vien nav bijuši kari, globālas katastrofas, masveida imigrācijas vai emigrācijas. Mūsu gadījumā ir notikusi lielas iedzīvotāju daļas emigrācija, kas demogrāfisko situāciju pad…

Aicinājums uz iecietību

Kas jums pirmais nāk prātā, izdzirdot vārdu Eduards Veidenbaums? Kā gulbji balti padebeši? "Pērkona" dziesmas? Latviešu valoda? Varbūt tas, ka viņš prata 10 valodas?
Bet kas jums nāk prātā, ja saku, ka Eduards Veidenbaums bija alkoholķis? Vai viņš tāpēc bija sliktāks dzejnieks un vājāks tulkotājs? Nē, viņš joprojām ir mans iecienītākais latviešu dzejnieks. Tomēr man ir žēl, ka viņš nespēja tikt pāri alkohola varai.Ja nebūtu tās, varbūt viņa mūžs būtu ilgāks par 25 gadiem. Es Veidenbaumu nemīlu tāpēc, ka viņš bija dzērājs, bet dēļ viņa devuma latviešu tautai.



Es nevienu cilvēku nekad neesmu vērtējis sliktāk tikai tāpēc, ka viņš tendēts uz attiecībāma ar sava dzimuma pārstāvi. Mani pat tas neinteresē. Zinu, ka man viens labs paziņa it kā esot homoseksuāls, bet es par to nekad ar viņu neesmu runājis, un viņš joprojām ir man labs paziņa. Man reiz priekšnieks bija homoseksuāls daņu uzņēmējs, bet man viņš neriebās tapēc ka viņš ir homoseksuāls. Man riebās viņa pieeja biznesam. Man…