Pāriet uz galveno saturu

Dārgais Žagara krāns

Kura ir pēdējā LV ražotā filma, kurai būtu bijis vērts no valsts piešķirt kaut latu finansējuma? Nu labi, kaut kā jau vietējais kino ir jāatbalsta, lai arī kāds tas nebūtu. Šogad tam paredzēti (laikam jau arī iztērēti) gandrīz 2 miljoni lašu. Vai tā ir adekvāta summa?

Vakar pavisam netīšām sanāca uzslēgt TV, kur rādīja kārtējo LV garadarbu "Tumšie brieži". Kaut kādu fragmentu biju redzējis tikpat netīšām jau agrāk. Toreiz sapratu, ka tas ir atkal viens samurgojums par kaut kādiem psihiski neveseliem cilvēkiem, un tā arī daudz nepaskatījos. Šoreiz trāpīju uz fragmenta, kur meitene ar bisi triec mežā plikus večus, pēc tam visus, izņemot Žagaru, sadzen un ieslēdz furgonā. Žagaram saspārda ar zābaku pa apaļumiem un liek pagriezties pretī ar seju. Pēdējā laikā vispār, cik Žagaru nācies redzēt kādā uzfilmējumā, tik vienmēr viņš ir pliks. Šoreiz atkal skatītāji varēja nopētīt visu viņa vīrišķo augumu. Bet kad man pa visu ekrānu demonstrē, kā ar bises stobra galu tiek bakstīts žagara krāns, palika drusku dīvaini. Pirmkārt, tas tika rādīts nemaz ne tik vēlu vakarā, valsts televīzijā. Otrkārt, laikam tiešām, kad ne ar ko citu nevar piesaistīt skatītāju, tad jāizmet ēsma, kura vienmēr nostrādā - plikumi. Un tā arī bija, jo šoreiz paskatījos to filmu drusku ilgāk, nekā cita ko redzēt tur nebija. Ļoti jauki, tagad mēs Latvijā visi zinam, ka Žagaram ir krāns un lai to uzzinātu mums vajadzēja iztērēt vien nieka 25 tūkstošus.

Un es zinu, ka tā filma ir saņēmusi nezkādus apbalvojumus un ārvalstu kritiķu atsauksmes. Bet tas neko nenozīmē. Tādi zāli sapīpējušies Eiropas kritiķi katru skaisti izspiestu kaku pasludina par varenu mākslas darbu. Viss, ko šie kritiķi augstu vērtē ir kaut kas, kur tu nonāc pie secinājuma - filmas laikam taisa tikai īpatņi, vai tāds esi tu pats. Taču pieņemsim, ka es neko no "īstās" mākslas nesaprotu un man vēl uz to sesto prātu jāpagaida. Vai tādā gadījumā jāpieņem, ka visi tie pensionāri, kuriem mazina naudas, ir tādi mākslas lietpratēji, ka labāk kādu santīmu no saviem maciņiem atliktu Žagara kunga krāna apskatei?

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Raksts, kuru labprāt gribētu nepublicēt.

Ainažu slimnīcas skandāla rezultātā nolēmu darīt zināmu savu pieredzi ar šo iestādi, un bērnu psihiatrijas stāvoki mūsu valstī. Tā kā aprakstītais ir noticis pirms gada, faktoloģiski zemāk aprakstītajā varētu būt arī dažas neapzinātas neprecizitātes, bet centīšos :) Garais ievads - mūsu īpašais bērns 2016. gada vidū mūsu ģimenē ienāca audžumeitene, kura bija nesen izņemta no savas bioloģiskās ģimenes un ievietota krīzes centrā. Mums tika raksturots, ka bērnam ir viegli garīgi traucējumi, kā arī uzvedības problēmas. Tas mūs nedaudz satrauca. It sevišķi aprakstā minētais, ka viņa mēdz sev graizīt rokas. Mums nebija bail no garīgi slima bērna, bet gan no tā, vai varam būt droši par saviem, gados jaunajiem pašu bērniem. Krīzes centra psihologs nomierināja, ka meitenei nav pašnāvnieciskas vēlmes, bet nespēja tikt galā ar stresa situācijām, un ka citās valstīs šādiem cilvēkiem terapijas laikā pat piedāvā speciālas "žiletes", ar kurām nevar sevi savainot pārāk nopietni. Izklausīj...

Attiecību apoloģēze

Kāpēc cilvēki netic evanģēlija vēstij? Bieži izskatās, ka cilvēkiem ir kādas intelektuālas rakstura problēmas ar mūsu vēsti. Viņi saka, ka netic brīnumiem, vai arī, ka nespēj salīdzināt Dievu ar ciešanām. Tās ir problēmas galvā. Problēma ir ar sirdi Vēstules romiešiem 1. nodaļa norāda uz lielāku pamatproblēmu. Pāvils saka, ka patiesība par Dievu ir atklāta ikvienam. Problēma nav, ka cilvēki nespēj ticēt. Problēma ir, ka cilvēki negrib ticēt. Mēs noslāpējam patiesību par Dievu savā ļaunajā dabā. Mēs nevēlamies ticēt, jo mēs nevēlamies pakļauties. Tā ir sirds problēma. Tātad cik vien iespējams, lieto intelektuālus jautājumus (mēs tos varētu nosaukt par racionālo apoloģēzi). Bet apzinies vajadzību pēc attiecību apoloģēzes. Mums jārāda cilvēkiem, ka tas ir labi ļauties Dieva valdīšanai ( 5.Mozus 4:5-8 ). Mums jābūt par gaismu tautām. Kā teicis Blēzs Paskāls: Pirms pārliecināt cilvēku, ka mūsu vēsts ir patiesa, mums jādara cilvēkos vēlme ticēt šai vēstij . Un lūdz! Galu galā vienīgi Diev...

Rīgas ziepju manufaktūra VS Stendera ziepu fabrika

Varbūt esmu sentimentāls, bet man visu laiku ir licies, ka taisīt biznesu uz citu idejām ir viena no netīrākajām lietām uzņēmējdarbībā. Štrunts par to, ka tādā veidā kādam izdodas pacelties bez piepūles. Stulbākais ir tad, ja rezultāts rada zaudējumus idejas autoram. Atceros, jau pirms dažiem gadiem bija tas skandāls, ka RZM atdarina Stendera ziepju iepakošanu. Patiesībā viņi pilnībā kopē Stenderu tā, ka nevar pirmajā mirklī atšķirt - viņi nav tas pats Stenders. Un nu tad Stendera fabrika lūdza konkurences padomei izskatīt vai te nav pārkāpums. Manās acīs kopēšana ir pilnīgi skaidra, taču konkurences padomei tā nelikās, jo RZM taisot arī burbuļsirsniņas, bet Stenders tikai burbuļbumbas. Štrunts par to, ka pat logo teksta fonts un krāsas ir 1 pret 1 identiski. Kāpēc es to visu stāstu? 1. Esmu neiecietīgs pret negodīgiem darboņiem. 2. Šodien sadomāju parelaksēties vannā un iemetu Ziemsvētku dāvanā iegūtu RZM burbuļbumbu. Pilnīgs mēsls. Ja Stenderam tās bumbas ir ļoti eļļainas un āda kļūs...