Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Kārena M. Makmanusa "Kāds no mums melo"

Tā kā pasaulē plosās SARS-CoV-2 un daudziem jāsēž mājās, nolēmu padalīties ar kādām grāmatām, ko būtu vērts izlasīt. Parasti man grāmatas lasās ļoti lēni, bet šī izrāvās tempiņā, jo sanāca divas dienas pavadīt pusguļus :) Nepārrakstīšu te tagad anotāciju, kuru var atrast citur. Grāmata ir viegls krimiķis. Sākums šķiet vienmuļš (kā ir ar gandrīz visām grāmatām) tomēr pavisam drīz tā ievelk savā pasaulē. Autorei noteikti milzu atzinības par izvēlēto stilu. Viss stāstījums apskatīts no 4 iesaistīto personu skatu punktiem, vienlaikus saglabājot teksta dinamiku un nav jālēkā kā pa dažādiem stāstiem, gaidot, kad tie savīsies. Vienīgais, kas man nepatīk visos mūsdienu bestselleros ir tā diversity nodeva, ka obligāti jāiekļauj kāda homoseksuāls pagrieziens. Bet, ja neņem vērā šo 21. g.s. klišeju, tad darbs man ļoti patika. Vērtējums: 4/5
Nesen izliktās ziņas

Raksts, kuru labprāt gribētu nepublicēt.

Ainažu slimnīcas skandāla rezultātā nolēmu darīt zināmu savu pieredzi ar šo iestādi, un bērnu psihiatrijas stāvoki mūsu valstī. Tā kā aprakstītais ir noticis pirms gada, faktoloģiski zemāk aprakstītajā varētu būt arī dažas neapzinātas neprecizitātes, bet centīšos :) Garais ievads - mūsu īpašais bērns 2016. gada vidū mūsu ģimenē ienāca audžumeitene, kura bija nesen izņemta no savas bioloģiskās ģimenes un ievietota krīzes centrā. Mums tika raksturots, ka bērnam ir viegli garīgi traucējumi, kā arī uzvedības problēmas. Tas mūs nedaudz satrauca. It sevišķi aprakstā minētais, ka viņa mēdz sev graizīt rokas. Mums nebija bail no garīgi slima bērna, bet gan no tā, vai varam būt droši par saviem, gados jaunajiem pašu bērniem. Krīzes centra psihologs nomierināja, ka meitenei nav pašnāvnieciskas vēlmes, bet nespēja tikt galā ar stresa situācijām, un ka citās valstīs šādiem cilvēkiem terapijas laikā pat piedāvā speciālas "žiletes", ar kurām nevar sevi savainot pārāk nopietni. Izklausīj

Aicinājums uz iecietību

Kas jums pirmais nāk prātā, izdzirdot vārdu Eduards Veidenbaums? Kā gulbji balti padebeši? "Pērkona" dziesmas? Latviešu valoda? Varbūt tas, ka viņš prata 10 valodas? Bet kas jums nāk prātā, ja saku, ka Eduards Veidenbaums bija alkoholķis? Vai viņš tāpēc bija sliktāks dzejnieks un vājāks tulkotājs? Nē, viņš joprojām ir mans iecienītākais latviešu dzejnieks. Tomēr man ir žēl, ka viņš nespēja tikt pāri alkohola varai.Ja nebūtu tās, varbūt viņa mūžs būtu ilgāks par 25 gadiem. Es Veidenbaumu nemīlu tāpēc, ka viņš bija dzērājs, bet dēļ viņa devuma latviešu tautai. Es nevienu cilvēku nekad neesmu vērtējis sliktāk tikai tāpēc, ka viņš tendēts uz attiecībāma ar sava dzimuma pārstāvi. Mani pat tas neinteresē. Zinu, ka man viens labs paziņa it kā esot homoseksuāls, bet es par to nekad ar viņu neesmu runājis, un viņš joprojām ir man labs paziņa. Man reiz priekšnieks bija homoseksuāls daņu uzņēmējs, bet man viņš neriebās tapēc ka viņš ir homoseksuāls. Man riebās viņa pieeja biznesam.

It's Kind of a Funny Story

Neesmu nekāds filmu apskatnieks, aktierus atpazīstu kādus desmit, par režisoriem vispār nav ne jausmas. Vnk mums, te laukos, žurnālus neviens nelasa un tv skatamies tikai latviešu un meksikāņu seriālus. Nu vismaz tā droši vien pilsētas estēti un mākslas baudītāji mūs redz. Patiesībā, jā, teātris ir tālu, nevar dabūt biļetes un pārāk dārgs. Uz kinīti braukt speciāli līdz Valmierai arī neesmu vēl tā arī saņēmies. Tāpēc kaut kādas filmas, ko mājās sēžot varu noskatīties ir vienīgā mākslas baudīšana, kuru pietiekami regulāri iespējams piedzīvot. Jāatzīst, ka arī tas nenotiek pārāk bieži un kur nu vēl par to pēc tam kaut ko rakstīt. Blogi jau tā ir pilni ar wanabe kinokritiķiem. Bet šis gabals mani kaut kā pavilka. Kaut kā tā nu ir sanācis, ka pēdējā laikā skatītās filmas visas ir par psihiski slimiem cilvēkiem. Varētu jau teikt, ka tas ir šim laikam aktuāli, bet man tas sanācis pavisam netīšām. Piedevām parasti šīs filmas ir tādas psihodēliskas. Pēc noskatīšanās jādomā, kurš ir nojūdzies,

Kā es Ābolu pagaršoju.

Nezinu, kas viņdien man notika, bet Boo teicās, ka esot viens labi saglabājies melnais MacBook tirgošanā, un es teicos, ka ņemu. Ne man pēkšņi vajadzēja jaunu datoru ne kā. Laikam todien atkal iedomājos, cik labi būtu ar iMovie uztaisīt to video, ko uz Ubuntu jādara diezgan nelabi. Lai nu kā, iegādāju sev melno Ābolīti. To ka viš ir smuks, laikam velti teikt. Arī to ka ērtāks un visādi citādi feināks par manu ASUS f5 miskasti arī neteikšu, jo tas katram skaidrs. Mani nebaidīja arī ka uz OSX viss ir vizuāli savādāk, jo tas patiesībā ir štrunts un es savu Ubuntu jau biju padarījis diezgan līdzīgu. Tā nu es sāku. Nedaudz par softu, kuru lietoju. Safari - draņķis, bet par laimi ir Firefox for mac. Man likās, Safari būs labi integrēts utt. iekš OSX, kas arī tā ir. Bet ka viņš noēdīs RAMu vairāk par FF es nezināju. Un vispār, kāpēc divriteni lietot kā samokatu, ja var pielikt pedāļus un braukt kā cilvēks. Mail - neko citu neliku un iespējams, ka var pierast. Uzstādīšana un lietošana Thunde

Malenovice, atkal.

Man prieks atkal būt Čehijā un atkal Tatros. Otro reizi savā mūžā. Lai gan ceļš bija gana garš un nogurdinošs braucot ar pašauru Hyundai Matrix, tomēr sajūtas, kas pārņem šeit atgriežoties, to atsver. Šoreiz šeit plānojas viena konference ar Alanu Hiršu . Pagaidām esam ieradušies paši pirmie un ar iespaidiem un foto padalīšos vēlāk. Pateikšu tikai to, ka laiks te ir pavasarīgs un gribas jau vakariņas, kuras laikam būs tikai pēc 4 stundām.

Šūtam, sašūtam, sašūtināmies!

Vakardien Valsts Kontrole atkal nāca klajā ar paziņojumu par pārmērīgiem tēriņiem. Šoreiz tie bijuši LVRTC, kas pārbaudīti. Traki tēriņi un tur vārdam nav vietas bet es par ko citu. Pēc visiem šiem paziņojumiem valsts kontroliele Sudraba tiek celta neiedomājamākā godā, sakot: "Redz, ko viņa atklājisi. Jo vairāk tā atklās, jo mēs atkal tiksim ar šo valsti saulītē." Es gan gribētu teikt, ka rezultāts ir pretējs, jo tautas uzmanība tiek novērta no būtiskā, berot papildu sāli uz jau esošām rētām. Mīlīši, vai tad kādam tas, ko VK paziņo kādā brīdī ir bijis pārsteigums? Vai tad bez šiem kontroles pētījumiem nevarēja redzēt, ka Dienvidu tilts ir stipri pārmaksāts utt.? Tā vietā, lai raudzītos, kā no bedres izkāpt, mēs atkal tiekam mudināti skatīties uz to, cik dziļa ir bedre, kurā esam, kā te smird, un kāds te ir bezceris. Vai jūs atceraties, kad kāds no VK paziņojumiem ir bijis ar tālāk ejošām sekām? Es nezinu nevienu. Bet tauta tik sauc: "Sudrabu par premjeru!" Man šķie