Vakardien Valsts Kontrole atkal nāca klajā ar paziņojumu par pārmērīgiem tēriņiem. Šoreiz tie bijuši LVRTC, kas pārbaudīti. Traki tēriņi un tur vārdam nav vietas bet es par ko citu. Pēc visiem šiem paziņojumiem valsts kontroliele Sudraba tiek celta neiedomājamākā godā, sakot: "Redz, ko viņa atklājisi. Jo vairāk tā atklās, jo mēs atkal tiksim ar šo valsti saulītē." Es gan gribētu teikt, ka rezultāts ir pretējs, jo tautas uzmanība tiek novērta no būtiskā, berot papildu sāli uz jau esošām rētām. Mīlīši, vai tad kādam tas, ko VK paziņo kādā brīdī ir bijis pārsteigums? Vai tad bez šiem kontroles pētījumiem nevarēja redzēt, ka Dienvidu tilts ir stipri pārmaksāts utt.? Tā vietā, lai raudzītos, kā no bedres izkāpt, mēs atkal tiekam mudināti skatīties uz to, cik dziļa ir bedre, kurā esam, kā te smird, un kāds te ir bezceris. Vai jūs atceraties, kad kāds no VK paziņojumiem ir bijis ar tālāk ejošām sekām? Es nezinu nevienu. Bet tauta tik sauc: "Sudrabu par premjeru!"
Man šķiet, ka premjeru mums vajag gluži pretēju Sudrabai. Pirmkārt jau tādu, kas tur nebūs pret savu paša gribu. Sudraba pati n-tās reizes teikusi, ka viņa to negrib. Otrkārt, premjeru vajag tādu, kas neskatoties ne uz ko ir gatavs mērķtiecīgi tikt laukā no bedres un izvilt arī visus pārējos. Ar bļaušanu un vaidēšanu diez kas tur nesanāks. Sudrabas paziņojumi ir tie, ko tauta ļoti grib dzidēt, jo tas noveļ atbildību krīzē no manis un uzveļ to visu kādiem grēkāžiem, kas ļoti iespējams to arī ir pelnījuši, bet nevienā pastalā nepalīdz man tikt uz priekšu. Problēma jau nav cilvēkos, bet sistēmā, kurā viņi atrodas.
Bet atgriežoties pie dārgajiem dienesta auto. Mums jāatceras, ka daudzi no tiem iegādāti vēl treknajos gados, ar nomas līgumu uz vismaz 3 gadiem. Tajā laikā arī daudzi vienkāršie pilsoņi paņēma līzinga auto, ko viņi šodien nevar atļauties. Jautājums ir par šodienu, kad mums vairs nav nekādas treknuma pazīmes valstī. Tie, kam ir līzinga auto, to sakostiem zobiem mēģina nomaksāt, un par jaunu auto i nedomā. Līdzīgai attieksmei būtu jābūt no valsts iestāžu puses. Tur kur iespējams, nākotnē no dienesta auto jāatsakās, kur nepieciešams - pāriet no Audi uz lētākiem auto. Un tam uzreiz obligāti nav jābūt golfiņam. Ir pietiekami daudz pieklājīgi auto tirgū pieejami. Nomas līgumu var slēgt uz 5 nevis 3 gadiem un iegādāt Škoda Superb, Hyundai Sonata utml. Starp citu Sudrabas kundze norādot, ka LVRTC valdes priekšsēdētāja auto mēnesī maksā 791Ls, aizmirst, ka pašas A6 nemaksā sevišķi lētāk - pēc internetā atrodamās infas 698Ls. Vairāk gan izskatās pēc skaudības, ka kāds ir pamanījies tikt pie glaunāka autiņa...
Ko es ar to visu gribēju teikt? Šobrīd valstī ir moderni vaidēt un pret visu protestēt, un meklēt, kur kāds pārtērējies. Tas viss ir normāli, bet tas nav nekas jauns. Ir jāsaprot, ka tikmēr, kamēr nekas reāls netiks pasākts, nekas arī nemainīsies. Mūsu Dombrovskvaldis to vien dara, kā uztraucas neizdarīt kādu straujāku kustību un ka tik viņam kāds kaut ko nesāk pārmest. Tāpēc arī nav nekādu reformu valsts pārvaldē, bet nepārtraukti tiek runāts par mistisku "fiskālo konsolidāciju". Es idejiski piekristu tiem, kas tagad vāc parakstus satversmes maiņai, jo ir vajadzīgas fundamentālas pārmaiņas, vienīgi tā parakstu vākšana šobrīd izskatās nenopietna (jāiet pie notāra un jāmaksā viņam nauda, lai izteiktu savu viedokli). Jāatzīst, ka mums šodien nav citu risinājumu, un kunkstētāji tikmēr, lai attaisnotu savu bezspēcību vēlētajos amatos, šūmē mūs - pūli arvien vairāk.
Komentāri
Ierakstīt komentāru