Pāriet uz galveno saturu

Šūtam, sašūtam, sašūtināmies!


Vakardien Valsts Kontrole atkal nāca klajā ar paziņojumu par pārmērīgiem tēriņiem. Šoreiz tie bijuši LVRTC, kas pārbaudīti. Traki tēriņi un tur vārdam nav vietas bet es par ko citu. Pēc visiem šiem paziņojumiem valsts kontroliele Sudraba tiek celta neiedomājamākā godā, sakot: "Redz, ko viņa atklājisi. Jo vairāk tā atklās, jo mēs atkal tiksim ar šo valsti saulītē." Es gan gribētu teikt, ka rezultāts ir pretējs, jo tautas uzmanība tiek novērta no būtiskā, berot papildu sāli uz jau esošām rētām. Mīlīši, vai tad kādam tas, ko VK paziņo kādā brīdī ir bijis pārsteigums? Vai tad bez šiem kontroles pētījumiem nevarēja redzēt, ka Dienvidu tilts ir stipri pārmaksāts utt.? Tā vietā, lai raudzītos, kā no bedres izkāpt, mēs atkal tiekam mudināti skatīties uz to, cik dziļa ir bedre, kurā esam, kā te smird, un kāds te ir bezceris. Vai jūs atceraties, kad kāds no VK paziņojumiem ir bijis ar tālāk ejošām sekām? Es nezinu nevienu. Bet tauta tik sauc: "Sudrabu par premjeru!"
Man šķiet, ka premjeru mums vajag gluži pretēju Sudrabai. Pirmkārt jau tādu, kas tur nebūs pret savu paša gribu. Sudraba pati n-tās reizes teikusi, ka viņa to negrib. Otrkārt, premjeru vajag tādu, kas neskatoties ne uz ko ir gatavs mērķtiecīgi tikt laukā no bedres un izvilt arī visus pārējos. Ar bļaušanu un vaidēšanu diez kas tur nesanāks. Sudrabas paziņojumi ir tie, ko tauta ļoti grib dzidēt, jo tas noveļ atbildību krīzē no manis un uzveļ to visu kādiem grēkāžiem, kas ļoti iespējams to arī ir pelnījuši, bet nevienā pastalā nepalīdz man tikt uz priekšu. Problēma jau nav cilvēkos, bet sistēmā, kurā viņi atrodas.
Bet atgriežoties pie dārgajiem dienesta auto. Mums jāatceras, ka daudzi no tiem iegādāti vēl treknajos gados, ar nomas līgumu uz vismaz 3 gadiem. Tajā laikā arī daudzi vienkāršie pilsoņi paņēma līzinga auto, ko viņi šodien nevar atļauties. Jautājums ir par šodienu, kad mums vairs nav nekādas treknuma pazīmes valstī. Tie, kam ir līzinga auto, to sakostiem zobiem mēģina nomaksāt, un par jaunu auto i nedomā. Līdzīgai attieksmei būtu jābūt no valsts iestāžu puses. Tur kur iespējams, nākotnē no dienesta auto jāatsakās, kur nepieciešams - pāriet no Audi uz lētākiem auto. Un tam uzreiz obligāti nav jābūt golfiņam. Ir pietiekami daudz pieklājīgi auto tirgū pieejami. Nomas līgumu var slēgt uz 5 nevis 3 gadiem un iegādāt Škoda Superb, Hyundai Sonata utml. Starp citu Sudrabas kundze norādot, ka LVRTC valdes priekšsēdētāja auto mēnesī maksā 791Ls, aizmirst, ka pašas A6 nemaksā sevišķi lētāk - pēc internetā atrodamās infas 698Ls. Vairāk gan izskatās pēc skaudības, ka kāds ir pamanījies tikt pie glaunāka autiņa...
Ko es ar to visu gribēju teikt? Šobrīd valstī ir moderni vaidēt un pret visu protestēt, un meklēt, kur kāds pārtērējies. Tas viss ir normāli, bet tas nav nekas jauns. Ir jāsaprot, ka tikmēr, kamēr nekas reāls netiks pasākts, nekas arī nemainīsies. Mūsu Dombrovskvaldis to vien dara, kā uztraucas neizdarīt kādu straujāku kustību un ka tik viņam kāds kaut ko nesāk pārmest. Tāpēc arī nav nekādu reformu valsts pārvaldē, bet nepārtraukti tiek runāts par mistisku "fiskālo konsolidāciju". Es idejiski piekristu tiem, kas tagad vāc parakstus satversmes maiņai, jo ir vajadzīgas fundamentālas pārmaiņas, vienīgi tā parakstu vākšana šobrīd izskatās nenopietna (jāiet pie notāra un jāmaksā viņam nauda, lai izteiktu savu viedokli). Jāatzīst, ka mums šodien nav citu risinājumu, un kunkstētāji tikmēr, lai attaisnotu savu bezspēcību vēlētajos amatos, šūmē mūs - pūli arvien vairāk.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Raksts, kuru labprāt gribētu nepublicēt.

Ainažu slimnīcas skandāla rezultātā nolēmu darīt zināmu savu pieredzi ar šo iestādi, un bērnu psihiatrijas stāvoki mūsu valstī. Tā kā aprakstītais ir noticis pirms gada, faktoloģiski zemāk aprakstītajā varētu būt arī dažas neapzinātas neprecizitātes, bet centīšos :)
Garais ievads - mūsu īpašais bērns 2016. gada vidū mūsu ģimenē ienāca audžumeitene, kura bija nesen izņemta no savas bioloģiskās ģimenes un ievietota krīzes centrā. Mums tika raksturots, ka bērnam ir viegli garīgi traucējumi, kā arī uzvedības problēmas. Tas mūs nedaudz satrauca. It sevišķi aprakstā minētais, ka viņa mēdz sev graizīt rokas. Mums nebija bail no garīgi slima bērna, bet gan no tā, vai varam būt droši par saviem, gados jaunajiem pašu bērniem. Krīzes centra psihologs nomierināja, ka meitenei nav pašnāvnieciskas vēlmes, bet nespēja tikt galā ar stresa situācijām, un ka citās valstīs šādiem cilvēkiem terapijas laikā pat piedāvā speciālas "žiletes", ar kurām nevar sevi savainot pārāk nopietni. Izklausījās d…

Kāpēc Ilmārs Mežs priecājas?

Iedvesma šim rakstam man nāca pēc mūsu zināmākā demogrāfa Ilmāra Meža ieraksta Twiterī.
Latvijā šg sept.dzimuši 1952, miruši 2321. Šogad dzimstība 6% lielāka kā pērn, un 17% lielāka kā 2011.g. Uzlabota demogr.politika nes augļus
— ILMĀRS MEŽS (@demografs) October 20, 2014 Protams ir pacilājoši domāt par dzimstības pieaugumu, tomēr papētot situāciju un statistiku rūpīgāk, jāsecina, ka šī paziņojuma optimisms ir absolūti nepamatots. Turklāt no demogrāfijas pētnieka pat apbrīnojami neprofesionāls. Zemāk paskaidrošu, ko es ar to domāju.

Demogrāfiskais dzimstības rādītājs, kuru vērojam šodien, pavisam tieši ir atkarīgs no šī rādītāja pirms aptuveni 25 gadiem. Tāds ir aptuveni vidējais jauno vecāku gadu skaits mūsu valstī. Bez tā arī ir citi lielumi, bet tomēr šis rādītājs ir tas, kurš parāda prognozējamo tendenci, ja vien nav bijuši kari, globālas katastrofas, masveida imigrācijas vai emigrācijas. Mūsu gadījumā ir notikusi lielas iedzīvotāju daļas emigrācija, kas demogrāfisko situāciju pad…

Aicinājums uz iecietību

Kas jums pirmais nāk prātā, izdzirdot vārdu Eduards Veidenbaums? Kā gulbji balti padebeši? "Pērkona" dziesmas? Latviešu valoda? Varbūt tas, ka viņš prata 10 valodas?
Bet kas jums nāk prātā, ja saku, ka Eduards Veidenbaums bija alkoholķis? Vai viņš tāpēc bija sliktāks dzejnieks un vājāks tulkotājs? Nē, viņš joprojām ir mans iecienītākais latviešu dzejnieks. Tomēr man ir žēl, ka viņš nespēja tikt pāri alkohola varai.Ja nebūtu tās, varbūt viņa mūžs būtu ilgāks par 25 gadiem. Es Veidenbaumu nemīlu tāpēc, ka viņš bija dzērājs, bet dēļ viņa devuma latviešu tautai.



Es nevienu cilvēku nekad neesmu vērtējis sliktāk tikai tāpēc, ka viņš tendēts uz attiecībāma ar sava dzimuma pārstāvi. Mani pat tas neinteresē. Zinu, ka man viens labs paziņa it kā esot homoseksuāls, bet es par to nekad ar viņu neesmu runājis, un viņš joprojām ir man labs paziņa. Man reiz priekšnieks bija homoseksuāls daņu uzņēmējs, bet man viņš neriebās tapēc ka viņš ir homoseksuāls. Man riebās viņa pieeja biznesam. Man…