Valtera blok(g)s

Šodien modelējām šādas tādas situācijas. Varbūt interesanti, bet man biški nāca miegs. Un tad nāca kašķis ar Skotu un Deivu. Nu neko nesaprot tie ārzemju "latvieši". Foto par to, kā vēlāk Jānis pamodelējās Andrejam.

Vēl un vēl nākas secināt, ka šis vīrs ir tas, no kura varu vienmēr mācīties un kura priekšā cepuri noņemt būtu mazākais no cieņas apliecinājumiem. Ieteiktu tad kad ir brīva pusstundiņa, noklausīties šo visu.

Sveiki visiem tālajā Latvijā. Šobrīd esmu Čehijā. Yea, pirmo reizi savā mūžā. Un pirmo reizi savā mūžā izbaudīju arī Polijas caurbraukšanu. Divos vārdos - bija interesanti. Pašreiz esmu netālu no Polijas - Zemajos tatros, miestiņā Malenovice. Burvīgā viesnīcelē . Seminārs, kurā piedalās kristīgi darbinieki, no ASV, Čehijas, Rumānijas un Albānijas. Te ir skaisti, patiešām skaisti. Šodien uzskrējām (vārda tiešā nozīmē) augstākajā šejines virsotnē Lysa Hora , 1261m. Mums laiks bija mazliet virs 2 stundām, bet veicamais attālums ap 5-6km abos virzienos. Tik ārti kalnos vēl nekad mūžā nebiju kāpis :) Vispār man patīk Čehija, man patīk šī konkrētā vieta, man patīk šie cilvēki un man patīk tas par ko šeit runājam. Baigi forši, ne?

Šoreiz nevis par desmitās tiesas došanu, bet gan ņemšanu. Gandrīz visi jau esam dzirdējuši par tiem 10%, kas no visiem valsts pasūtījumiem nonāk īsti ne tur, kur tam jānonāk. Es pat gribētu teikt, ka šāda situācija ir arī gandrīz visos daudz maz lielos uzņēmumos. Kā reāli tas notiek? Pavisam vienkārši - 10% ir pietiekami maz, lai to varētu neviens nepamanīt un pietiekami daudz, lai tas būtu izdevīgi nočiept. Šorīt labs piemērs bija benzīntankā. Man blakus piebrauca CAT ekskavatortraktors. Salēja sev gandrīz pilnu bāku, kā arī 20l plastmasas kannu. Ja traktora bāka varētu būt ap 200l tad tos 20 neviens nemanīs, bet onka ar savu dīzeļauto varēs kādu brīsniņu pabraukties. To lūk sauc par padomju mantojumu. Tāpēc arī mums ir visdārgākie ceļi, tilti un prezidenta rezidences.