Pāriet uz galveno saturu

Par godīgu sociālo atbalstu


Sociālajā budžetā mums trūkstot naudas, pensionāri neapmierināti, slimnīcas ver ciet, cilvēki protestē - kas notiek?
Aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pensionāri. Katram no viņiem valsts ik mēnesi izmaksā vidēji Ls170.
Aptuveni puse, no iedzīvotājiem tiek saukti par ekonomiski aktīviem. Tātad tie ir tie, kuri ir potenciālie sociālā nodokļa maksātāji, no kā tiek uzturēti pensionāri. Lai savāktu nepieciešamo naudu, kas tiek maksāta pensionāriem šodien, no katra strādājošā nepieciešami vismaz 170/2=85Ls. Sociālais nodoklis ir 33%, tātad attiecīgi vidējai algai uz rokas vienam strādājošam būtu jābūt vismaz Ls170, kas ir tikpat, cik saņem vidējais pensionārs. Patiesībā tas viss izskatās arī diezgan taisnīgi un pareizi.
Šodien strādājošie vidēji uz rokas saņem Ls310, kas ir gandrīz uz pusi vairāk. Tas arī protams ir tikai saprotami, jo pensijas jau nav vienīgais, kam aiziet sociālā nodokļa nauda. Vēl ir veselības aprūpe, bērnu pabalsti, bezdarbnieku pabalsti utml., kā arī kaut kādas administrēšanas izmaksas. Nekur tā brīvi arī nav atrodams, kā pa visām šīm pozīcijām sociālais budžets sadalās, bet varbūt to visu iespējams vienkāršot.
Nu pirmajā brīdī tas varbūt izklausīsies pēc sarežģīšanas, bet atcerēsimies, jo pārskatāmāk, jo loģiskāk un saprotamāk, jo vienkāršāk. Es ieteiktu sociālo budžetu pārdēvēt par pensiju budžetu un to paredzēt tikai strādāt nevarošo atbalstam - pensionāriem, mazo bērnu māmiņām un bezdarbniekiem līdz 2 mēnešiem. Kāpēc tikai līdz diviem mēnešiem? Tāpēc, ka garāks bezdarbnieka pabalsta laiks nerosina aktīvi strādāt, vai meklēt darbu. Pats 2 reizes esmu saņēmis bezdarbniekus un tā ir haļava, kuru arī es centos izmantot visus mēnešus pilnā apmērā. Tas bija brīnišķīgs laiks, bet tomēr īsti pareizi tas nav. Tātad, ja skatāmies no taisnīguma, bezdarbnieka pabalstam būtu jābūt atbalstam pēkšņam darba meklētājam, nevis brīvdienu algai. Jaundzimošo skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir 1,13, kas pat tad, ja māmiņām maksātu māmiņalgu divus gadus, būtu tikai 1% no visa pensiju budžeta. Attiecīgi šis pensiju nodoklis varētu tad būt nevis 9% darba ņēmējam + 24% darba devējam, bet pensijām pietiktu ar aptuveni 18% darba devējam. Ar 20% sanāktu arī dažādām papildu sociālajām aizsargfunkcijām. Administratīvie izdevumi gan tad nedrīkstētu pārsniegt 1% no visa pensiju budžeta.
Bet ko darīt ar veselības aprūpi? Mans priekšlikums ir maksas medicīna. Tā kā cilvēciņš būs atbrīvots no 9% nodokļu sloga, varēs mierīgi apdrošināties un maksas medicīna viņam tāpat neko nemainīs, bet motivācija maksāt būs pavisam cita.

Un visbeidzot, kāpēc man to visu bija tā jāraksta un jāskaitļo? Pirmkārt jau man vnk bija brīvs vakars :) Sistēma, kas ir pašreiz, nemotivē maksāt nodokļus un tā ir pilnīgi nepārskatāma nodokļu maksātājam. Mana sistēma dotu iespēju darba devējam maksāt nodokļos mazāk. Attiecīgi viņam būtu mazāka motivācija žulīties. Darba ņēmējam vispār zustu motivācija strādāt nelegāli, jo finansiāli viņam nebūtu nekāda starpība, vienīgi tiktu zaudētas sociālās garantijas. Savukārt rūpes par savu veselību būtu katra paša atbildība (protams izņemot invalīdus utml.), un tas izklausās nopietnāk un atbildīgāk par kautkādu 9% nodokli kaut kur dziļi valsts kases makā.
Skaidrs, ka mani aprēķini ir uz fikso, bet vai jums patīk mana ideja par sociālās sistēmas sakārtošanu?

Piebilde: Es arī prognozēju, ka šāda nodokļu sistēmas reforma vairotu nodokļu maksātāju skaitu un attiecīgi arī iespēju pensionāriem cerēt uz pensiju palielināšanos.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Raksts, kuru labprāt gribētu nepublicēt.

Ainažu slimnīcas skandāla rezultātā nolēmu darīt zināmu savu pieredzi ar šo iestādi, un bērnu psihiatrijas stāvoki mūsu valstī. Tā kā aprakstītais ir noticis pirms gada, faktoloģiski zemāk aprakstītajā varētu būt arī dažas neapzinātas neprecizitātes, bet centīšos :) Garais ievads - mūsu īpašais bērns 2016. gada vidū mūsu ģimenē ienāca audžumeitene, kura bija nesen izņemta no savas bioloģiskās ģimenes un ievietota krīzes centrā. Mums tika raksturots, ka bērnam ir viegli garīgi traucējumi, kā arī uzvedības problēmas. Tas mūs nedaudz satrauca. It sevišķi aprakstā minētais, ka viņa mēdz sev graizīt rokas. Mums nebija bail no garīgi slima bērna, bet gan no tā, vai varam būt droši par saviem, gados jaunajiem pašu bērniem. Krīzes centra psihologs nomierināja, ka meitenei nav pašnāvnieciskas vēlmes, bet nespēja tikt galā ar stresa situācijām, un ka citās valstīs šādiem cilvēkiem terapijas laikā pat piedāvā speciālas "žiletes", ar kurām nevar sevi savainot pārāk nopietni. Izklausīj

Kārena M. Makmanusa "Kāds no mums melo"

Tā kā pasaulē plosās SARS-CoV-2 un daudziem jāsēž mājās, nolēmu padalīties ar kādām grāmatām, ko būtu vērts izlasīt. Parasti man grāmatas lasās ļoti lēni, bet šī izrāvās tempiņā, jo sanāca divas dienas pavadīt pusguļus :) Nepārrakstīšu te tagad anotāciju, kuru var atrast citur. Grāmata ir viegls krimiķis. Sākums šķiet vienmuļš (kā ir ar gandrīz visām grāmatām) tomēr pavisam drīz tā ievelk savā pasaulē. Autorei noteikti milzu atzinības par izvēlēto stilu. Viss stāstījums apskatīts no 4 iesaistīto personu skatu punktiem, vienlaikus saglabājot teksta dinamiku un nav jālēkā kā pa dažādiem stāstiem, gaidot, kad tie savīsies. Vienīgais, kas man nepatīk visos mūsdienu bestselleros ir tā diversity nodeva, ka obligāti jāiekļauj kāda homoseksuāls pagrieziens. Bet, ja neņem vērā šo 21. g.s. klišeju, tad darbs man ļoti patika. Vērtējums: 4/5

Aicinājums uz iecietību

Kas jums pirmais nāk prātā, izdzirdot vārdu Eduards Veidenbaums? Kā gulbji balti padebeši? "Pērkona" dziesmas? Latviešu valoda? Varbūt tas, ka viņš prata 10 valodas? Bet kas jums nāk prātā, ja saku, ka Eduards Veidenbaums bija alkoholķis? Vai viņš tāpēc bija sliktāks dzejnieks un vājāks tulkotājs? Nē, viņš joprojām ir mans iecienītākais latviešu dzejnieks. Tomēr man ir žēl, ka viņš nespēja tikt pāri alkohola varai.Ja nebūtu tās, varbūt viņa mūžs būtu ilgāks par 25 gadiem. Es Veidenbaumu nemīlu tāpēc, ka viņš bija dzērājs, bet dēļ viņa devuma latviešu tautai. Es nevienu cilvēku nekad neesmu vērtējis sliktāk tikai tāpēc, ka viņš tendēts uz attiecībāma ar sava dzimuma pārstāvi. Mani pat tas neinteresē. Zinu, ka man viens labs paziņa it kā esot homoseksuāls, bet es par to nekad ar viņu neesmu runājis, un viņš joprojām ir man labs paziņa. Man reiz priekšnieks bija homoseksuāls daņu uzņēmējs, bet man viņš neriebās tapēc ka viņš ir homoseksuāls. Man riebās viņa pieeja biznesam.