Sociālajā budžetā mums trūkstot naudas, pensionāri neapmierināti, slimnīcas ver ciet, cilvēki protestē - kas notiek?
Aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pensionāri. Katram no viņiem valsts ik mēnesi izmaksā vidēji Ls170.
Aptuveni puse, no iedzīvotājiem tiek saukti par ekonomiski aktīviem. Tātad tie ir tie, kuri ir potenciālie sociālā nodokļa maksātāji, no kā tiek uzturēti pensionāri. Lai savāktu nepieciešamo naudu, kas tiek maksāta pensionāriem šodien, no katra strādājošā nepieciešami vismaz 170/2=85Ls. Sociālais nodoklis ir 33%, tātad attiecīgi vidējai algai uz rokas vienam strādājošam būtu jābūt vismaz Ls170, kas ir tikpat, cik saņem vidējais pensionārs. Patiesībā tas viss izskatās arī diezgan taisnīgi un pareizi.
Šodien strādājošie vidēji uz rokas saņem Ls310, kas ir gandrīz uz pusi vairāk. Tas arī protams ir tikai saprotami, jo pensijas jau nav vienīgais, kam aiziet sociālā nodokļa nauda. Vēl ir veselības aprūpe, bērnu pabalsti, bezdarbnieku pabalsti utml., kā arī kaut kādas administrēšanas izmaksas. Nekur tā brīvi arī nav atrodams, kā pa visām šīm pozīcijām sociālais budžets sadalās, bet varbūt to visu iespējams vienkāršot.
Nu pirmajā brīdī tas varbūt izklausīsies pēc sarežģīšanas, bet atcerēsimies, jo pārskatāmāk, jo loģiskāk un saprotamāk, jo vienkāršāk. Es ieteiktu sociālo budžetu pārdēvēt par pensiju budžetu un to paredzēt tikai strādāt nevarošo atbalstam - pensionāriem, mazo bērnu māmiņām un bezdarbniekiem līdz 2 mēnešiem. Kāpēc tikai līdz diviem mēnešiem? Tāpēc, ka garāks bezdarbnieka pabalsta laiks nerosina aktīvi strādāt, vai meklēt darbu. Pats 2 reizes esmu saņēmis bezdarbniekus un tā ir haļava, kuru arī es centos izmantot visus mēnešus pilnā apmērā. Tas bija brīnišķīgs laiks, bet tomēr īsti pareizi tas nav. Tātad, ja skatāmies no taisnīguma, bezdarbnieka pabalstam būtu jābūt atbalstam pēkšņam darba meklētājam, nevis brīvdienu algai. Jaundzimošo skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir 1,13, kas pat tad, ja māmiņām maksātu māmiņalgu divus gadus, būtu tikai 1% no visa pensiju budžeta. Attiecīgi šis pensiju nodoklis varētu tad būt nevis 9% darba ņēmējam + 24% darba devējam, bet pensijām pietiktu ar aptuveni 18% darba devējam. Ar 20% sanāktu arī dažādām papildu sociālajām aizsargfunkcijām. Administratīvie izdevumi gan tad nedrīkstētu pārsniegt 1% no visa pensiju budžeta.
Bet ko darīt ar veselības aprūpi? Mans priekšlikums ir maksas medicīna. Tā kā cilvēciņš būs atbrīvots no 9% nodokļu sloga, varēs mierīgi apdrošināties un maksas medicīna viņam tāpat neko nemainīs, bet motivācija maksāt būs pavisam cita.
Un visbeidzot, kāpēc man to visu bija tā jāraksta un jāskaitļo? Pirmkārt jau man vnk bija brīvs vakars :) Sistēma, kas ir pašreiz, nemotivē maksāt nodokļus un tā ir pilnīgi nepārskatāma nodokļu maksātājam. Mana sistēma dotu iespēju darba devējam maksāt nodokļos mazāk. Attiecīgi viņam būtu mazāka motivācija žulīties. Darba ņēmējam vispār zustu motivācija strādāt nelegāli, jo finansiāli viņam nebūtu nekāda starpība, vienīgi tiktu zaudētas sociālās garantijas. Savukārt rūpes par savu veselību būtu katra paša atbildība (protams izņemot invalīdus utml.), un tas izklausās nopietnāk un atbildīgāk par kautkādu 9% nodokli kaut kur dziļi valsts kases makā.
Skaidrs, ka mani aprēķini ir uz fikso, bet vai jums patīk mana ideja par sociālās sistēmas sakārtošanu?
Piebilde: Es arī prognozēju, ka šāda nodokļu sistēmas reforma vairotu nodokļu maksātāju skaitu un attiecīgi arī iespēju pensionāriem cerēt uz pensiju palielināšanos.
Komentāri
Ierakstīt komentāru