Pāriet uz galveno saturu

Okupācija vai "okupācija"?

"Baltija, kādas "okupācijas" vēsture". Interesanta filma par Latviju, Lietuvu un igauniju. Interesanti, kā patiesību var padarīt tendenciozu. Tā pēdējā daļa filmā, kur pilnīgi neloģiski tas Aļoša tika piekabināts, arī principā parāda autoru mērķi.
Tomēr mani piesaistīja cita lieta - ES tiešām atsevišķos jautājumos ir kļuvusi "sliktāka" par PSRS, jo ražošanu dikti ierobežo. Vai pareizāk sakot, mūsu politiķi ir tādi, kas ES ļauj Latviju ierobežot. Tāpēc man laikam patīk Šlesers, jo viņš mierīgi uzliek visādām komisijām un institūcijām, lai tikai sasniegtu rezultātu. Piemēram jautājumā par lidostu, kur Viļņā un Tallinā lidostas aizgāja galīgi down, tur Rīgā apgrozījums visu laiku audzis. Par spīti visiem, kas pukst, ka atlaides neatbilst ES praksei, KP iebildēm utt. Un es laikam esmu viens no retajiem, kuram ir vienalga, ko viņš ieliek amatos, jo dienas beigās man svarīgi ir rezultāts. Šogad būs EP vēlēšanas un tie bāleliņi, kas tur līdz šim ir atsēdējuši pagaidām būtu jānovērtē ar 0 Ja viņu tur nebūtu, mums nemainītos itin nekas. Ja nu vienīgi to eirodeputātiem atvēlēto naudu varētu novirzīt mūsu budžetā, es balsotu par. Bet ja tomēr par kādu jābalso, tad ne par vienu no tiem, kas tur jau ir. Ja vispār kaut ko tur var, kaut drusku ietekmēt, tad šie cilvēki tie noteikti nav.

Bet ne par to ir stāsts. Pastāstiet, kādas domas jums šī filma raisīja.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Raksts, kuru labprāt gribētu nepublicēt.

Ainažu slimnīcas skandāla rezultātā nolēmu darīt zināmu savu pieredzi ar šo iestādi, un bērnu psihiatrijas stāvoki mūsu valstī. Tā kā aprakstītais ir noticis pirms gada, faktoloģiski zemāk aprakstītajā varētu būt arī dažas neapzinātas neprecizitātes, bet centīšos :)
Garais ievads - mūsu īpašais bērns 2016. gada vidū mūsu ģimenē ienāca audžumeitene, kura bija nesen izņemta no savas bioloģiskās ģimenes un ievietota krīzes centrā. Mums tika raksturots, ka bērnam ir viegli garīgi traucējumi, kā arī uzvedības problēmas. Tas mūs nedaudz satrauca. It sevišķi aprakstā minētais, ka viņa mēdz sev graizīt rokas. Mums nebija bail no garīgi slima bērna, bet gan no tā, vai varam būt droši par saviem, gados jaunajiem pašu bērniem. Krīzes centra psihologs nomierināja, ka meitenei nav pašnāvnieciskas vēlmes, bet nespēja tikt galā ar stresa situācijām, un ka citās valstīs šādiem cilvēkiem terapijas laikā pat piedāvā speciālas "žiletes", ar kurām nevar sevi savainot pārāk nopietni. Izklausījās d…

Kāpēc Ilmārs Mežs priecājas?

Iedvesma šim rakstam man nāca pēc mūsu zināmākā demogrāfa Ilmāra Meža ieraksta Twiterī.
Latvijā šg sept.dzimuši 1952, miruši 2321. Šogad dzimstība 6% lielāka kā pērn, un 17% lielāka kā 2011.g. Uzlabota demogr.politika nes augļus
— ILMĀRS MEŽS (@demografs) October 20, 2014 Protams ir pacilājoši domāt par dzimstības pieaugumu, tomēr papētot situāciju un statistiku rūpīgāk, jāsecina, ka šī paziņojuma optimisms ir absolūti nepamatots. Turklāt no demogrāfijas pētnieka pat apbrīnojami neprofesionāls. Zemāk paskaidrošu, ko es ar to domāju.

Demogrāfiskais dzimstības rādītājs, kuru vērojam šodien, pavisam tieši ir atkarīgs no šī rādītāja pirms aptuveni 25 gadiem. Tāds ir aptuveni vidējais jauno vecāku gadu skaits mūsu valstī. Bez tā arī ir citi lielumi, bet tomēr šis rādītājs ir tas, kurš parāda prognozējamo tendenci, ja vien nav bijuši kari, globālas katastrofas, masveida imigrācijas vai emigrācijas. Mūsu gadījumā ir notikusi lielas iedzīvotāju daļas emigrācija, kas demogrāfisko situāciju pad…

Aicinājums uz iecietību

Kas jums pirmais nāk prātā, izdzirdot vārdu Eduards Veidenbaums? Kā gulbji balti padebeši? "Pērkona" dziesmas? Latviešu valoda? Varbūt tas, ka viņš prata 10 valodas?
Bet kas jums nāk prātā, ja saku, ka Eduards Veidenbaums bija alkoholķis? Vai viņš tāpēc bija sliktāks dzejnieks un vājāks tulkotājs? Nē, viņš joprojām ir mans iecienītākais latviešu dzejnieks. Tomēr man ir žēl, ka viņš nespēja tikt pāri alkohola varai.Ja nebūtu tās, varbūt viņa mūžs būtu ilgāks par 25 gadiem. Es Veidenbaumu nemīlu tāpēc, ka viņš bija dzērājs, bet dēļ viņa devuma latviešu tautai.



Es nevienu cilvēku nekad neesmu vērtējis sliktāk tikai tāpēc, ka viņš tendēts uz attiecībāma ar sava dzimuma pārstāvi. Mani pat tas neinteresē. Zinu, ka man viens labs paziņa it kā esot homoseksuāls, bet es par to nekad ar viņu neesmu runājis, un viņš joprojām ir man labs paziņa. Man reiz priekšnieks bija homoseksuāls daņu uzņēmējs, bet man viņš neriebās tapēc ka viņš ir homoseksuāls. Man riebās viņa pieeja biznesam. Man…