Pāriet uz galveno saturu

Krīze

Es nevaru vārdos izteikt, kā man riebjas tā mūsu gaušanās par krīzi. Kāda krīze, johaidī? Krīze ir tā, ka lielākā daļa "modernās" pasaules ir tā atēdusies, ka tauki jau sāk spiest ne tikai jostasvietā, bet nu jau arī uz smadzenēm. Rausēju sabiedrībai krīze būs vienmēr, bet ja šodien par krīzi sāk vaimanāt arī kristieši, tad kļūst vienkārši pretīgi.

Komentāri

  1. man gan liekas, ka arī kristieši ir tikai cilvēki....ne jau viss ir balts vai melns ;) ;) ;)

    AtbildētDzēst
  2. Vaimanāt par krīzi ir melns :P

    AtbildētDzēst
  3. Neesi aizdomājies, ka arī kristietim var pietrūkt ko ēst, ģērbt, pabarot bērnu u.tml.?
    Pārāk "man-uzliktas-klapes-uz-acīm" skatījums tev laikam, ja nevari saskatīt elementāru cilvēcību arī starp kristiešiem (mēs neesam PĀRCILVĒKI) labrīt, mosties!

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Raksts, kuru labprāt gribētu nepublicēt.

Ainažu slimnīcas skandāla rezultātā nolēmu darīt zināmu savu pieredzi ar šo iestādi, un bērnu psihiatrijas stāvoki mūsu valstī. Tā kā aprakstītais ir noticis pirms gada, faktoloģiski zemāk aprakstītajā varētu būt arī dažas neapzinātas neprecizitātes, bet centīšos :) Garais ievads - mūsu īpašais bērns 2016. gada vidū mūsu ģimenē ienāca audžumeitene, kura bija nesen izņemta no savas bioloģiskās ģimenes un ievietota krīzes centrā. Mums tika raksturots, ka bērnam ir viegli garīgi traucējumi, kā arī uzvedības problēmas. Tas mūs nedaudz satrauca. It sevišķi aprakstā minētais, ka viņa mēdz sev graizīt rokas. Mums nebija bail no garīgi slima bērna, bet gan no tā, vai varam būt droši par saviem, gados jaunajiem pašu bērniem. Krīzes centra psihologs nomierināja, ka meitenei nav pašnāvnieciskas vēlmes, bet nespēja tikt galā ar stresa situācijām, un ka citās valstīs šādiem cilvēkiem terapijas laikā pat piedāvā speciālas "žiletes", ar kurām nevar sevi savainot pārāk nopietni. Izklausīj...

Attiecību apoloģēze

Kāpēc cilvēki netic evanģēlija vēstij? Bieži izskatās, ka cilvēkiem ir kādas intelektuālas rakstura problēmas ar mūsu vēsti. Viņi saka, ka netic brīnumiem, vai arī, ka nespēj salīdzināt Dievu ar ciešanām. Tās ir problēmas galvā. Problēma ir ar sirdi Vēstules romiešiem 1. nodaļa norāda uz lielāku pamatproblēmu. Pāvils saka, ka patiesība par Dievu ir atklāta ikvienam. Problēma nav, ka cilvēki nespēj ticēt. Problēma ir, ka cilvēki negrib ticēt. Mēs noslāpējam patiesību par Dievu savā ļaunajā dabā. Mēs nevēlamies ticēt, jo mēs nevēlamies pakļauties. Tā ir sirds problēma. Tātad cik vien iespējams, lieto intelektuālus jautājumus (mēs tos varētu nosaukt par racionālo apoloģēzi). Bet apzinies vajadzību pēc attiecību apoloģēzes. Mums jārāda cilvēkiem, ka tas ir labi ļauties Dieva valdīšanai ( 5.Mozus 4:5-8 ). Mums jābūt par gaismu tautām. Kā teicis Blēzs Paskāls: Pirms pārliecināt cilvēku, ka mūsu vēsts ir patiesa, mums jādara cilvēkos vēlme ticēt šai vēstij . Un lūdz! Galu galā vienīgi Diev...

Aicinājums uz iecietību

Kas jums pirmais nāk prātā, izdzirdot vārdu Eduards Veidenbaums? Kā gulbji balti padebeši? "Pērkona" dziesmas? Latviešu valoda? Varbūt tas, ka viņš prata 10 valodas? Bet kas jums nāk prātā, ja saku, ka Eduards Veidenbaums bija alkoholķis? Vai viņš tāpēc bija sliktāks dzejnieks un vājāks tulkotājs? Nē, viņš joprojām ir mans iecienītākais latviešu dzejnieks. Tomēr man ir žēl, ka viņš nespēja tikt pāri alkohola varai.Ja nebūtu tās, varbūt viņa mūžs būtu ilgāks par 25 gadiem. Es Veidenbaumu nemīlu tāpēc, ka viņš bija dzērājs, bet dēļ viņa devuma latviešu tautai. ; margin-left:1em; margin-bottom:1em"> Es nevienu cilvēku nekad neesmu vērtējis sliktāk tikai tāpēc, ka viņš tendēts uz attiecībāma ar sava dzimuma pārstāvi. Mani pat tas neinteresē. Zinu, ka man viens labs paziņa it kā esot homoseksuāls, bet es par to nekad ar viņu neesmu runājis, un viņš joprojām ir man labs paziņa. Man reiz priekšnieks bija homoseksuāls daņu uzņēmējs, bet man viņš neriebās tapēc ka viņš ir...