Pāriet uz galveno saturu

Kurš tiesīgs izlemt?

Kad sanāk tāda iespēja, es mēdzu klausīties LR1 raidījumu "Krustpunktā". Zinu, ka neizklausās progresīvi, bet nu laikam vecums nāk.

Kādu laiku atpakaļ gan man tas sāka piegriezties, jo pie mikrofona Aidi Tomsonu bija nomainījis Kārlis Streips. Kādreiz tas vīrs bija analītiski objektīvs un man pat neinteresēja, ka viņš ir homoseksuāls. Un, ja godīgi, neinteresētu arī šodien, ja viņš pats to regulāri neatgādinātu. Un man pat sāk šķist, ka ar to homoseksualitāti ir tā, ka laika gaitā tā pāraug kādās spēcīgākās novirzēs. Līdzīgi, kā tas ir kādiem atkarīgajiem. Dīvaini, ka cilvēks runā par iecietību, bet pats ir visneiecietīgākais radio žurnālists pret visiem, kas domā citādāk nekā viņš.
Man visspilgtāk atmiņā palicis raidījums, kur viņš pavēstīja, ka kaut kādai Amerikas štata vadošai personai vispār jumts aizbraucis. Tad pa vidam vēl dažus zvanītājus nosauca par tādiem, kas ar smadzenēm nedraudzējas. Nu īsts iecietības paraugzēns tas Streipa kungs.
Bet tad kāds zvanītājs vaicāja viņam, ko tad tik stulbu tā amerikāniete ar aizbraukušo jumtu dara. Raidījuma vadītājs atbildēja, ka viņa iestājas aktīvi pret abortiem un, ka katrs normāls cilvēks saprotot, ka par abortu atļauts lemt tikai un vienīgi sievietei, kura par to domā. Tas mani mazliet atsēdināja, maigi sakot. Say what? Tad kāpēc mums vispār ir likumi? Es taču pats varu izlemt uz cik braukt, kur parkoties, zagt vai nezagt, čurāt kur gribu utt. Un ko vispār nozīmē aborts? Kontracepcija? Nu saprotu, ka Streips ir vienīgais vai retais normālais cilvēks pasaulē, tāpēc bērnu radīšana viņam nav aktuāla. Viņam varētu būt grūti pieņemt, ka bērnu nerada sieviete, bet gan vīrietis un sieviete. Tomēr tā ir realitāte. Tātad tur vien jau ir divi izlēmēji, ja pieejam ar šādu stratēģiju. Un ar šādu stratēģiju domājot tālāk, varbūt krīzes laikā būtu jāļauj vecākiem izlemt atbrīvoties no saviem bērniem, lai viņi nebūtu jāuztur. Ir taču smaga situācija un apstākļi to neatļauj vairs. Vai tas, ka bērns tiek novākts mātes puncī neskaitās nogalināšana tāpēc, ka to bērnu neviens apkārtējais vēl neredz, vai tas, ka viņš šo pasauli tāpat vēl nav redzējis? Vai tas ir pamudinājums nogalināt visus aklos, jo arī viņi ir kavēklis mūsu valsts ekonomikai, jo ir jāuztur un pasauli tāpat nav redzējuši?

Mana nostāja pret abortiem vienmēr ir bijusi pavisam skaidra - kurš to dara ir nežēlīgāks par slepkavu uz ielas, jo nogalina tādu, kurš nespēj pretoties nekādā veidā. Ja vidusskolnieks skolā sadod pa muti pirmklasniekam, tad ir nožēlojami. Ja tiek darīts pāri nedzimušam bērnam, manai nožēlai trūkst vārdu. Un tas nav tā, tāpēc ka es esmu kristietis un man tā pienākas domāt. Man ir meita un tas ir cilvēciņš, kuru man visvairāk gribas pasargāt, jo zinu, ka viņa pati to nespēj. Cik slimam ir jābūt, lai darītu pretējo.
Tomēr es esmu pret abortiem izturējies arī ar piesardzību. Ir jau dažādi gadījumi - izvarošana, kādas attīstības problēmas utml. Bet pavisam nejauši manās acīs šajās dienās nonāca 2 video, kurus iesaku arī jums noskatīties, un kuri manu attieksmi arī šajos gadījumos ir mainījuši. Un lai nu kurš būtu tiesīgs lemt par abortiem, tad pirmkārt tie ir tie cilvēciņi uz kuriem tas attiecas. Nevis es, tu, sievietes vai Streips. Pirmais video ir no cilvēka, kurš brīnumainā kārtā šajā "aborta operācijā" ir izdzīvojis, otrs no kolēģa mācītāja, kura ģenētiskais tēvs ir izvarotājs.




Komentāri

  1. bet tagad jūs pats izlemjat par robežu. spermatozoīds arī ir dzīvs, bet tos nogalina prezervatīvos vai atklātā gaisā...
    un gaļu jums patīk ēst, vai ne?

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Raksts, kuru labprāt gribētu nepublicēt.

Ainažu slimnīcas skandāla rezultātā nolēmu darīt zināmu savu pieredzi ar šo iestādi, un bērnu psihiatrijas stāvoki mūsu valstī. Tā kā aprakstītais ir noticis pirms gada, faktoloģiski zemāk aprakstītajā varētu būt arī dažas neapzinātas neprecizitātes, bet centīšos :) Garais ievads - mūsu īpašais bērns 2016. gada vidū mūsu ģimenē ienāca audžumeitene, kura bija nesen izņemta no savas bioloģiskās ģimenes un ievietota krīzes centrā. Mums tika raksturots, ka bērnam ir viegli garīgi traucējumi, kā arī uzvedības problēmas. Tas mūs nedaudz satrauca. It sevišķi aprakstā minētais, ka viņa mēdz sev graizīt rokas. Mums nebija bail no garīgi slima bērna, bet gan no tā, vai varam būt droši par saviem, gados jaunajiem pašu bērniem. Krīzes centra psihologs nomierināja, ka meitenei nav pašnāvnieciskas vēlmes, bet nespēja tikt galā ar stresa situācijām, un ka citās valstīs šādiem cilvēkiem terapijas laikā pat piedāvā speciālas "žiletes", ar kurām nevar sevi savainot pārāk nopietni. Izklausīj

Kārena M. Makmanusa "Kāds no mums melo"

Tā kā pasaulē plosās SARS-CoV-2 un daudziem jāsēž mājās, nolēmu padalīties ar kādām grāmatām, ko būtu vērts izlasīt. Parasti man grāmatas lasās ļoti lēni, bet šī izrāvās tempiņā, jo sanāca divas dienas pavadīt pusguļus :) Nepārrakstīšu te tagad anotāciju, kuru var atrast citur. Grāmata ir viegls krimiķis. Sākums šķiet vienmuļš (kā ir ar gandrīz visām grāmatām) tomēr pavisam drīz tā ievelk savā pasaulē. Autorei noteikti milzu atzinības par izvēlēto stilu. Viss stāstījums apskatīts no 4 iesaistīto personu skatu punktiem, vienlaikus saglabājot teksta dinamiku un nav jālēkā kā pa dažādiem stāstiem, gaidot, kad tie savīsies. Vienīgais, kas man nepatīk visos mūsdienu bestselleros ir tā diversity nodeva, ka obligāti jāiekļauj kāda homoseksuāls pagrieziens. Bet, ja neņem vērā šo 21. g.s. klišeju, tad darbs man ļoti patika. Vērtējums: 4/5

Aicinājums uz iecietību

Kas jums pirmais nāk prātā, izdzirdot vārdu Eduards Veidenbaums? Kā gulbji balti padebeši? "Pērkona" dziesmas? Latviešu valoda? Varbūt tas, ka viņš prata 10 valodas? Bet kas jums nāk prātā, ja saku, ka Eduards Veidenbaums bija alkoholķis? Vai viņš tāpēc bija sliktāks dzejnieks un vājāks tulkotājs? Nē, viņš joprojām ir mans iecienītākais latviešu dzejnieks. Tomēr man ir žēl, ka viņš nespēja tikt pāri alkohola varai.Ja nebūtu tās, varbūt viņa mūžs būtu ilgāks par 25 gadiem. Es Veidenbaumu nemīlu tāpēc, ka viņš bija dzērājs, bet dēļ viņa devuma latviešu tautai. Es nevienu cilvēku nekad neesmu vērtējis sliktāk tikai tāpēc, ka viņš tendēts uz attiecībāma ar sava dzimuma pārstāvi. Mani pat tas neinteresē. Zinu, ka man viens labs paziņa it kā esot homoseksuāls, bet es par to nekad ar viņu neesmu runājis, un viņš joprojām ir man labs paziņa. Man reiz priekšnieks bija homoseksuāls daņu uzņēmējs, bet man viņš neriebās tapēc ka viņš ir homoseksuāls. Man riebās viņa pieeja biznesam.