Pāriet uz galveno saturu

Kurš tiesīgs izlemt?

Kad sanāk tāda iespēja, es mēdzu klausīties LR1 raidījumu "Krustpunktā". Zinu, ka neizklausās progresīvi, bet nu laikam vecums nāk.

Kādu laiku atpakaļ gan man tas sāka piegriezties, jo pie mikrofona Aidi Tomsonu bija nomainījis Kārlis Streips. Kādreiz tas vīrs bija analītiski objektīvs un man pat neinteresēja, ka viņš ir homoseksuāls. Un, ja godīgi, neinteresētu arī šodien, ja viņš pats to regulāri neatgādinātu. Un man pat sāk šķist, ka ar to homoseksualitāti ir tā, ka laika gaitā tā pāraug kādās spēcīgākās novirzēs. Līdzīgi, kā tas ir kādiem atkarīgajiem. Dīvaini, ka cilvēks runā par iecietību, bet pats ir visneiecietīgākais radio žurnālists pret visiem, kas domā citādāk nekā viņš.
Man visspilgtāk atmiņā palicis raidījums, kur viņš pavēstīja, ka kaut kādai Amerikas štata vadošai personai vispār jumts aizbraucis. Tad pa vidam vēl dažus zvanītājus nosauca par tādiem, kas ar smadzenēm nedraudzējas. Nu īsts iecietības paraugzēns tas Streipa kungs.
Bet tad kāds zvanītājs vaicāja viņam, ko tad tik stulbu tā amerikāniete ar aizbraukušo jumtu dara. Raidījuma vadītājs atbildēja, ka viņa iestājas aktīvi pret abortiem un, ka katrs normāls cilvēks saprotot, ka par abortu atļauts lemt tikai un vienīgi sievietei, kura par to domā. Tas mani mazliet atsēdināja, maigi sakot. Say what? Tad kāpēc mums vispār ir likumi? Es taču pats varu izlemt uz cik braukt, kur parkoties, zagt vai nezagt, čurāt kur gribu utt. Un ko vispār nozīmē aborts? Kontracepcija? Nu saprotu, ka Streips ir vienīgais vai retais normālais cilvēks pasaulē, tāpēc bērnu radīšana viņam nav aktuāla. Viņam varētu būt grūti pieņemt, ka bērnu nerada sieviete, bet gan vīrietis un sieviete. Tomēr tā ir realitāte. Tātad tur vien jau ir divi izlēmēji, ja pieejam ar šādu stratēģiju. Un ar šādu stratēģiju domājot tālāk, varbūt krīzes laikā būtu jāļauj vecākiem izlemt atbrīvoties no saviem bērniem, lai viņi nebūtu jāuztur. Ir taču smaga situācija un apstākļi to neatļauj vairs. Vai tas, ka bērns tiek novākts mātes puncī neskaitās nogalināšana tāpēc, ka to bērnu neviens apkārtējais vēl neredz, vai tas, ka viņš šo pasauli tāpat vēl nav redzējis? Vai tas ir pamudinājums nogalināt visus aklos, jo arī viņi ir kavēklis mūsu valsts ekonomikai, jo ir jāuztur un pasauli tāpat nav redzējuši?

Mana nostāja pret abortiem vienmēr ir bijusi pavisam skaidra - kurš to dara ir nežēlīgāks par slepkavu uz ielas, jo nogalina tādu, kurš nespēj pretoties nekādā veidā. Ja vidusskolnieks skolā sadod pa muti pirmklasniekam, tad ir nožēlojami. Ja tiek darīts pāri nedzimušam bērnam, manai nožēlai trūkst vārdu. Un tas nav tā, tāpēc ka es esmu kristietis un man tā pienākas domāt. Man ir meita un tas ir cilvēciņš, kuru man visvairāk gribas pasargāt, jo zinu, ka viņa pati to nespēj. Cik slimam ir jābūt, lai darītu pretējo.
Tomēr es esmu pret abortiem izturējies arī ar piesardzību. Ir jau dažādi gadījumi - izvarošana, kādas attīstības problēmas utml. Bet pavisam nejauši manās acīs šajās dienās nonāca 2 video, kurus iesaku arī jums noskatīties, un kuri manu attieksmi arī šajos gadījumos ir mainījuši. Un lai nu kurš būtu tiesīgs lemt par abortiem, tad pirmkārt tie ir tie cilvēciņi uz kuriem tas attiecas. Nevis es, tu, sievietes vai Streips. Pirmais video ir no cilvēka, kurš brīnumainā kārtā šajā "aborta operācijā" ir izdzīvojis, otrs no kolēģa mācītāja, kura ģenētiskais tēvs ir izvarotājs.




Komentāri

  1. bet tagad jūs pats izlemjat par robežu. spermatozoīds arī ir dzīvs, bet tos nogalina prezervatīvos vai atklātā gaisā...
    un gaļu jums patīk ēst, vai ne?

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Raksts, kuru labprāt gribētu nepublicēt.

Ainažu slimnīcas skandāla rezultātā nolēmu darīt zināmu savu pieredzi ar šo iestādi, un bērnu psihiatrijas stāvoki mūsu valstī. Tā kā aprakstītais ir noticis pirms gada, faktoloģiski zemāk aprakstītajā varētu būt arī dažas neapzinātas neprecizitātes, bet centīšos :) Garais ievads - mūsu īpašais bērns 2016. gada vidū mūsu ģimenē ienāca audžumeitene, kura bija nesen izņemta no savas bioloģiskās ģimenes un ievietota krīzes centrā. Mums tika raksturots, ka bērnam ir viegli garīgi traucējumi, kā arī uzvedības problēmas. Tas mūs nedaudz satrauca. It sevišķi aprakstā minētais, ka viņa mēdz sev graizīt rokas. Mums nebija bail no garīgi slima bērna, bet gan no tā, vai varam būt droši par saviem, gados jaunajiem pašu bērniem. Krīzes centra psihologs nomierināja, ka meitenei nav pašnāvnieciskas vēlmes, bet nespēja tikt galā ar stresa situācijām, un ka citās valstīs šādiem cilvēkiem terapijas laikā pat piedāvā speciālas "žiletes", ar kurām nevar sevi savainot pārāk nopietni. Izklausīj...

Attiecību apoloģēze

Kāpēc cilvēki netic evanģēlija vēstij? Bieži izskatās, ka cilvēkiem ir kādas intelektuālas rakstura problēmas ar mūsu vēsti. Viņi saka, ka netic brīnumiem, vai arī, ka nespēj salīdzināt Dievu ar ciešanām. Tās ir problēmas galvā. Problēma ir ar sirdi Vēstules romiešiem 1. nodaļa norāda uz lielāku pamatproblēmu. Pāvils saka, ka patiesība par Dievu ir atklāta ikvienam. Problēma nav, ka cilvēki nespēj ticēt. Problēma ir, ka cilvēki negrib ticēt. Mēs noslāpējam patiesību par Dievu savā ļaunajā dabā. Mēs nevēlamies ticēt, jo mēs nevēlamies pakļauties. Tā ir sirds problēma. Tātad cik vien iespējams, lieto intelektuālus jautājumus (mēs tos varētu nosaukt par racionālo apoloģēzi). Bet apzinies vajadzību pēc attiecību apoloģēzes. Mums jārāda cilvēkiem, ka tas ir labi ļauties Dieva valdīšanai ( 5.Mozus 4:5-8 ). Mums jābūt par gaismu tautām. Kā teicis Blēzs Paskāls: Pirms pārliecināt cilvēku, ka mūsu vēsts ir patiesa, mums jādara cilvēkos vēlme ticēt šai vēstij . Un lūdz! Galu galā vienīgi Diev...

Kā es Ābolu pagaršoju.

Nezinu, kas viņdien man notika, bet Boo teicās, ka esot viens labi saglabājies melnais MacBook tirgošanā, un es teicos, ka ņemu. Ne man pēkšņi vajadzēja jaunu datoru ne kā. Laikam todien atkal iedomājos, cik labi būtu ar iMovie uztaisīt to video, ko uz Ubuntu jādara diezgan nelabi. Lai nu kā, iegādāju sev melno Ābolīti. To ka viš ir smuks, laikam velti teikt. Arī to ka ērtāks un visādi citādi feināks par manu ASUS f5 miskasti arī neteikšu, jo tas katram skaidrs. Mani nebaidīja arī ka uz OSX viss ir vizuāli savādāk, jo tas patiesībā ir štrunts un es savu Ubuntu jau biju padarījis diezgan līdzīgu. Tā nu es sāku. Nedaudz par softu, kuru lietoju. Safari - draņķis, bet par laimi ir Firefox for mac. Man likās, Safari būs labi integrēts utt. iekš OSX, kas arī tā ir. Bet ka viņš noēdīs RAMu vairāk par FF es nezināju. Un vispār, kāpēc divriteni lietot kā samokatu, ja var pielikt pedāļus un braukt kā cilvēks. Mail - neko citu neliku un iespējams, ka var pierast. Uzstādīšana un lietošana Thunderb...