Izrādās Latvijā brīvi var tirgot nenosakāmas izcelsmes pakaļdarinājumus jebkam. Piemēram populārajiem iPod'iem. "iPod touch" pārdēvējam par "mp4 touch", uztaisam kaut ko līdzīgu no skata, un tirgojam par 4x zemāku cenu. Cilvēki, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs noteikti domā, ka viņiem arī ir iPods pa lēto. To pašu šis tirgotājs dara arī ar Nano un Shuffle, nosaucot tos attiecīgi par "mp4 new shape silver" un "mp4 mini". Šie nosaukumi ir pilnīgi neko neizsakoši un vairāk izskatās pēc reklāmas saukļiem, taču dizainiski aparāti ir iPod kopijas. Ja es būtu Ābolu pārdevējs noteikti grieztos konkurences padomē un PTACā.
Ainažu slimnīcas skandāla rezultātā nolēmu darīt zināmu savu pieredzi ar šo iestādi, un bērnu psihiatrijas stāvoki mūsu valstī. Tā kā aprakstītais ir noticis pirms gada, faktoloģiski zemāk aprakstītajā varētu būt arī dažas neapzinātas neprecizitātes, bet centīšos :) Garais ievads - mūsu īpašais bērns 2016. gada vidū mūsu ģimenē ienāca audžumeitene, kura bija nesen izņemta no savas bioloģiskās ģimenes un ievietota krīzes centrā. Mums tika raksturots, ka bērnam ir viegli garīgi traucējumi, kā arī uzvedības problēmas. Tas mūs nedaudz satrauca. It sevišķi aprakstā minētais, ka viņa mēdz sev graizīt rokas. Mums nebija bail no garīgi slima bērna, bet gan no tā, vai varam būt droši par saviem, gados jaunajiem pašu bērniem. Krīzes centra psihologs nomierināja, ka meitenei nav pašnāvnieciskas vēlmes, bet nespēja tikt galā ar stresa situācijām, un ka citās valstīs šādiem cilvēkiem terapijas laikā pat piedāvā speciālas "žiletes", ar kurām nevar sevi savainot pārāk nopietni. Izklausīj
Komentāri
Ierakstīt komentāru