Pāriet uz galveno saturu

Latvieši ir gudri un inteliģenti

Par latviešiem jau sen sapratu un to attiecīgi rāda arī šis "spirtotās revolūcijas" foto.


Kādreiz šausmīgi aktīvi sekoju līdzi visiem politiskajiem notikumiem un tad, kad moderni jauniešiem bija teikt, ka "mani politika neinteresē", biju tāds baltais zvirbulis. Nu bet tas bija pirms gadiem desmit. Šodien mani arī interesē politiski notikumi. Tomēr ir atšķirības. Agrāk cītīgi sekoju līdzi visiem ziņu raidījumiem, kad vienaudžus interesēja tikai bojeviki. Tas nav kā lielīšanās, bet nu katram savas intereses. Šodien bojeviku vērotāji vēro ziņu pārraides, bet mani tās vairs neinteresē. Man nealkst redzēt asinis, bet interese par politiskajiem notikumiem nav zudusi. Tāpēc neliels komentārs par šīm dienām.

1. Ar kādām tiesībām kāds pieprasa Saeimas atlaišanu, kuru pats nav vēlējis? Pirmkārt jau visi tie, kuriem ir zem 20.

2. Kā kādreiz Zīgerists lielāko latviešu daļu nopirka ar banāniem, tā tagad Štokijs to dara ar dziesmām Doma laukumā. Tas, kurš saka, ka vēlētāji tagad ir palikuši gudrāki, laikam šo teicienu neattiecina uz sevi.

3. Esmu piedalījies visās iepriekšējās vēlēšanās - 3 Saeimas, 3 pašvaldības, 1 eiroparlamenta. Esmu piedalījies vienā referendumā un balsoju pretēji tam, ko ierosināja tā ierosinātāji. Neesmu piedalījies nevienā nobalsošanā, kas notika pagājušā gadā, jo tās bija kādu nevaldošu partiju politiskas reklāmas, par kurām man neviens nesamaksāja. Es atbalstu Zatlera ultimātu un ja būs jābalso par Saeimas atlaišanu pēc 31. marta, tad to arī darīšu. Pirmkārt jau tāpēc, lai Zatlers nedabūtu šai situācijā ciest, jo ja referendums izgāžas, viņam jāiet mājās un Saeimas sliņķi ieliks vietā kādu drošāku kandidatūru.

4. Nākamajās Saeimas vēlēšanās, lai ar kad tās nebūtu, balsošu par kādu no esošās "kliķes" tik un tā. Rūpīgi izvērtējot arī cilvēkus, kuriem pienākas ievilkt mīnusa zīmi.

Tas mans politiski pieklājīgais skatījums uz valsti šodien. Un vienmēr svarīgi ir atcerēties, ka Saeima jau ir mūsu pašu tautas spogulis. Tas viss, jādodas atpakaļ pie darbiem.

p.s. Atgādinājumam, anonīmus, komentus, ja vien tajos nav izcila gudrība, parasti dzēšu.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Raksts, kuru labprāt gribētu nepublicēt.

Ainažu slimnīcas skandāla rezultātā nolēmu darīt zināmu savu pieredzi ar šo iestādi, un bērnu psihiatrijas stāvoki mūsu valstī. Tā kā aprakstītais ir noticis pirms gada, faktoloģiski zemāk aprakstītajā varētu būt arī dažas neapzinātas neprecizitātes, bet centīšos :)
Garais ievads - mūsu īpašais bērns 2016. gada vidū mūsu ģimenē ienāca audžumeitene, kura bija nesen izņemta no savas bioloģiskās ģimenes un ievietota krīzes centrā. Mums tika raksturots, ka bērnam ir viegli garīgi traucējumi, kā arī uzvedības problēmas. Tas mūs nedaudz satrauca. It sevišķi aprakstā minētais, ka viņa mēdz sev graizīt rokas. Mums nebija bail no garīgi slima bērna, bet gan no tā, vai varam būt droši par saviem, gados jaunajiem pašu bērniem. Krīzes centra psihologs nomierināja, ka meitenei nav pašnāvnieciskas vēlmes, bet nespēja tikt galā ar stresa situācijām, un ka citās valstīs šādiem cilvēkiem terapijas laikā pat piedāvā speciālas "žiletes", ar kurām nevar sevi savainot pārāk nopietni. Izklausījās d…

Kāpēc Ilmārs Mežs priecājas?

Iedvesma šim rakstam man nāca pēc mūsu zināmākā demogrāfa Ilmāra Meža ieraksta Twiterī.
Latvijā šg sept.dzimuši 1952, miruši 2321. Šogad dzimstība 6% lielāka kā pērn, un 17% lielāka kā 2011.g. Uzlabota demogr.politika nes augļus
— ILMĀRS MEŽS (@demografs) October 20, 2014 Protams ir pacilājoši domāt par dzimstības pieaugumu, tomēr papētot situāciju un statistiku rūpīgāk, jāsecina, ka šī paziņojuma optimisms ir absolūti nepamatots. Turklāt no demogrāfijas pētnieka pat apbrīnojami neprofesionāls. Zemāk paskaidrošu, ko es ar to domāju.

Demogrāfiskais dzimstības rādītājs, kuru vērojam šodien, pavisam tieši ir atkarīgs no šī rādītāja pirms aptuveni 25 gadiem. Tāds ir aptuveni vidējais jauno vecāku gadu skaits mūsu valstī. Bez tā arī ir citi lielumi, bet tomēr šis rādītājs ir tas, kurš parāda prognozējamo tendenci, ja vien nav bijuši kari, globālas katastrofas, masveida imigrācijas vai emigrācijas. Mūsu gadījumā ir notikusi lielas iedzīvotāju daļas emigrācija, kas demogrāfisko situāciju pad…

Aicinājums uz iecietību

Kas jums pirmais nāk prātā, izdzirdot vārdu Eduards Veidenbaums? Kā gulbji balti padebeši? "Pērkona" dziesmas? Latviešu valoda? Varbūt tas, ka viņš prata 10 valodas?
Bet kas jums nāk prātā, ja saku, ka Eduards Veidenbaums bija alkoholķis? Vai viņš tāpēc bija sliktāks dzejnieks un vājāks tulkotājs? Nē, viņš joprojām ir mans iecienītākais latviešu dzejnieks. Tomēr man ir žēl, ka viņš nespēja tikt pāri alkohola varai.Ja nebūtu tās, varbūt viņa mūžs būtu ilgāks par 25 gadiem. Es Veidenbaumu nemīlu tāpēc, ka viņš bija dzērājs, bet dēļ viņa devuma latviešu tautai.



Es nevienu cilvēku nekad neesmu vērtējis sliktāk tikai tāpēc, ka viņš tendēts uz attiecībāma ar sava dzimuma pārstāvi. Mani pat tas neinteresē. Zinu, ka man viens labs paziņa it kā esot homoseksuāls, bet es par to nekad ar viņu neesmu runājis, un viņš joprojām ir man labs paziņa. Man reiz priekšnieks bija homoseksuāls daņu uzņēmējs, bet man viņš neriebās tapēc ka viņš ir homoseksuāls. Man riebās viņa pieeja biznesam. Man…