Pāriet uz galveno saturu

Kristīgais krodziņš

Šodien bija jautri. Tikām uzaicināti uz "Pipe club". No sākuma likās kaut kāda pasēdēšana aplītī pie ūdenspīpes, a izrādījās rihtīga kūpināšana. Karoče tāds neliels kristīgais kodiens, kur draudzes veči sanāk kopā uzpīpēt pīpes, padzert alu un viskiju. Tieši tā. Nezinu ko par to sacītu Latvijas baptistu vadība, bet skats amizants viennozīmīgi. Jāsaka gan, ka Vašingtonas štats ir visliberālākais ASV štats, līdz ar to daudz kas top ari skaidrāks. Bet tā fīlings labs, mācītājs ar večiem baznīcā sēd tādā dūmakā un pļumpē visīti. Nez LV arī tā pīpju pīpēšanas mode atgriežas? Bet tā viss baigi nopietni - runā par draudzes attīstību, garīgām lietām, tuvojošamies vēlēšanām utt. Mēs aizdevāmies prom pirms vēl kāds nolūza, tā kā pateikt, kā viss beidzās, nevarēšu.
Bet no sarunām noprotu, ka ir cerības uz Makkeina uzvaru, kas droši vien ir pozitīvi.

Komentāri

  1. Izkatās, ka Valters ir ieberzies... :P
    Turies, vecīt!

    AtbildētDzēst
  2. Makkeins nav forši - viš nezin, kas ir kompis :D

    AtbildētDzēst
  3. Vai nav vienalga kādi ir laicīgie likumi Vašingtonā, bet Bībeli kristietim neviens nav atcēlis. Tā, ka nezinu par babtistu vadību Latvijā, bet ši ziņa vēlreiz apliecina to, ka ASV patiesu kristieti grūti atrast. ..un tādi vēl brauc uz Latviju kaut ko sludināt....!!!???

    AtbildētDzēst
  4. Kas tad ir patiess kristietis un kāds viņšizskatās?

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Raksts, kuru labprāt gribētu nepublicēt.

Ainažu slimnīcas skandāla rezultātā nolēmu darīt zināmu savu pieredzi ar šo iestādi, un bērnu psihiatrijas stāvoki mūsu valstī. Tā kā aprakstītais ir noticis pirms gada, faktoloģiski zemāk aprakstītajā varētu būt arī dažas neapzinātas neprecizitātes, bet centīšos :) Garais ievads - mūsu īpašais bērns 2016. gada vidū mūsu ģimenē ienāca audžumeitene, kura bija nesen izņemta no savas bioloģiskās ģimenes un ievietota krīzes centrā. Mums tika raksturots, ka bērnam ir viegli garīgi traucējumi, kā arī uzvedības problēmas. Tas mūs nedaudz satrauca. It sevišķi aprakstā minētais, ka viņa mēdz sev graizīt rokas. Mums nebija bail no garīgi slima bērna, bet gan no tā, vai varam būt droši par saviem, gados jaunajiem pašu bērniem. Krīzes centra psihologs nomierināja, ka meitenei nav pašnāvnieciskas vēlmes, bet nespēja tikt galā ar stresa situācijām, un ka citās valstīs šādiem cilvēkiem terapijas laikā pat piedāvā speciālas "žiletes", ar kurām nevar sevi savainot pārāk nopietni. Izklausīj

Kārena M. Makmanusa "Kāds no mums melo"

Tā kā pasaulē plosās SARS-CoV-2 un daudziem jāsēž mājās, nolēmu padalīties ar kādām grāmatām, ko būtu vērts izlasīt. Parasti man grāmatas lasās ļoti lēni, bet šī izrāvās tempiņā, jo sanāca divas dienas pavadīt pusguļus :) Nepārrakstīšu te tagad anotāciju, kuru var atrast citur. Grāmata ir viegls krimiķis. Sākums šķiet vienmuļš (kā ir ar gandrīz visām grāmatām) tomēr pavisam drīz tā ievelk savā pasaulē. Autorei noteikti milzu atzinības par izvēlēto stilu. Viss stāstījums apskatīts no 4 iesaistīto personu skatu punktiem, vienlaikus saglabājot teksta dinamiku un nav jālēkā kā pa dažādiem stāstiem, gaidot, kad tie savīsies. Vienīgais, kas man nepatīk visos mūsdienu bestselleros ir tā diversity nodeva, ka obligāti jāiekļauj kāda homoseksuāls pagrieziens. Bet, ja neņem vērā šo 21. g.s. klišeju, tad darbs man ļoti patika. Vērtējums: 4/5

Aicinājums uz iecietību

Kas jums pirmais nāk prātā, izdzirdot vārdu Eduards Veidenbaums? Kā gulbji balti padebeši? "Pērkona" dziesmas? Latviešu valoda? Varbūt tas, ka viņš prata 10 valodas? Bet kas jums nāk prātā, ja saku, ka Eduards Veidenbaums bija alkoholķis? Vai viņš tāpēc bija sliktāks dzejnieks un vājāks tulkotājs? Nē, viņš joprojām ir mans iecienītākais latviešu dzejnieks. Tomēr man ir žēl, ka viņš nespēja tikt pāri alkohola varai.Ja nebūtu tās, varbūt viņa mūžs būtu ilgāks par 25 gadiem. Es Veidenbaumu nemīlu tāpēc, ka viņš bija dzērājs, bet dēļ viņa devuma latviešu tautai. Es nevienu cilvēku nekad neesmu vērtējis sliktāk tikai tāpēc, ka viņš tendēts uz attiecībāma ar sava dzimuma pārstāvi. Mani pat tas neinteresē. Zinu, ka man viens labs paziņa it kā esot homoseksuāls, bet es par to nekad ar viņu neesmu runājis, un viņš joprojām ir man labs paziņa. Man reiz priekšnieks bija homoseksuāls daņu uzņēmējs, bet man viņš neriebās tapēc ka viņš ir homoseksuāls. Man riebās viņa pieeja biznesam.