Jau ilgāku laiku esmu domājis ko uzrakstīt par savu mīļāko operētājsistēmu Ubuntu Linux. Ubuntu ir Linux OS atzars jeb distributīvs, kas pirmo reizi dienas gaismu ieraudzīja pirms trīs gadiem. Ubuntu pirmā versija bija ļoti tuva Debian Unstable distribūcijai. Patiesībā tā bija debian "dakša" un Debian varētu arī saukt par Ubuntu Linux māti, līdzīgi kā Knoppix, Mepis, Linspire, DamnSmall, Xandros u.c. Ubuntu mērķis bija padarīt populāro Debian lietotājam draudzīgāku, saglabājot oupensource ideju par brīvu programmatūru. Tātad ideja ļoti laba. Tam visam apakšā fantastisks mecenāts Marks Šatlvorts (Mark Shuttleworth), Dienvidāfrikas pilsonis(ubuntu afrikāņiem nozīmē "cilvēcīgas attiecības"), miljardieris, pirmais kosmosa tūrists. Bet nu pie paša Ubuntu Linux.
Ubuntu vizuāli ir veidots uz Gnome darbvirsmas saskarnes un katra jaunā versija, kas parādas 2x gadā iznāk gandrīz vienlaikus ar atjaunoto Gnome versiju. Tātad pirmo reizi ar Ubuntu iepazinos, kad parādījās viņu pirmā beta publiskai lejuplādei. Toreiz kautkas man īsti tur nestrādāja, bet mans Dell laptops īsti nebija arī piemērots linuxam. Tad es jau biju pieradis pie MepisLinux un dators tam bija arī sakonfigurēts. Tomēr jau pēc pāris mēnešiem atkal biju atpakaļ pie Ubuntu, un nu jau līdz šodienai. Uz sava Dell gan es tā arī nepiedabūju TV-out strādāt, bet tas dators arī bija kraps pamatīgs. Paralēlu Ubuntu tika uzlikta arī uz arhaiska Thinkpada ar otro pentiumu un 4Gb cietni. Tur pēc nelielas pabakstīšanās viss strādāja. Tad pēc kāda gada sekoja 2 galda datori, un vēl pēc gada - sievas HP laptops. Lieki teikt ka vienīgās probas ir tikai ar laptopu, un arī tad neiet tikai nekam nevajadzīgais pirkstu nospiedumu skaneris. Patiesībā, lai uzinstalētu uz tā HP strādājošu ubuntu sistēmu man vajag mazāk kā pusstundu un nevajag nevienu draiveri. Jā, cilvēks, kurš visu savu dzīvi ir mocījies uz vindas, pat netic, ka nevajag nekādus draiverus pat laptopam. Jāsaka, ka tāda priekšrocība ir arī makintošiem. Kā murgs man ir kārtējā bakstīšanās, ja kādam vajag uzinstalēt Windu. Vēl viena Ubuntu priekšrocība ir tā, ka operētājsistēmu var lietot no CD, to nemaz neinstalējot. Protams par sistēmas performanci tad gan īsti runa nevar būt, bet priekšstatu jauniņajam tas dod.
Tālāk sekos Ubuntu plusi un lietas, kur vēl jāpiestrādā.
+ Sistēma pēc nepilnas pusstundas ir pilnībā gatava darbamv
+ Sistēma ir bezmaksas, iekļaujot pilnīgu ofisa programmu paketi
+ Aizmirsti par vīrusiem
+ Sistēmas atjauninājumi aizvieto vecās versijas, nevis tiek pieaudzēti
+ Automatizēta visu programmu atjaunošana
+ Vienkāršs versiju upgreids, neuztraucoties par datu saglabāšanu
+ Gandrīz bezgalīga sistēmas pārveidošanas iespēja
+ Sistēmu var uzstādīt arī latviešu valodā
- Ne visām programmām ir versijas linuxam - grāmatvedība, rasēšanai, spēles
- Foto menedžeris F-spot attīstas pārāk lēni
- Baterija netur tik ilgi, kā ar Windows
- Risks nopirkt iekārtu (piem. printeri, skaneri u.c.), kura Ubuntu nepazīst
Patiesībā, gandrīz visas problēmas ar softu var atrisināt izmantojot virtualizāciju, kas nupat attīstas megatempos.
Zemāk video ar ubuntuOS, uz kura tiek giezti gan WinXp, gan MacOSX, virtuāli protams:
p.s. Sastapos tikko ar Blogger vienu vājo vietu. Navar ielikt tagu, kas rakstu sadala ieliekot lasīt tālāk.
Ubuntu vizuāli ir veidots uz Gnome darbvirsmas saskarnes un katra jaunā versija, kas parādas 2x gadā iznāk gandrīz vienlaikus ar atjaunoto Gnome versiju. Tātad pirmo reizi ar Ubuntu iepazinos, kad parādījās viņu pirmā beta publiskai lejuplādei. Toreiz kautkas man īsti tur nestrādāja, bet mans Dell laptops īsti nebija arī piemērots linuxam. Tad es jau biju pieradis pie MepisLinux un dators tam bija arī sakonfigurēts. Tomēr jau pēc pāris mēnešiem atkal biju atpakaļ pie Ubuntu, un nu jau līdz šodienai. Uz sava Dell gan es tā arī nepiedabūju TV-out strādāt, bet tas dators arī bija kraps pamatīgs. Paralēlu Ubuntu tika uzlikta arī uz arhaiska Thinkpada ar otro pentiumu un 4Gb cietni. Tur pēc nelielas pabakstīšanās viss strādāja. Tad pēc kāda gada sekoja 2 galda datori, un vēl pēc gada - sievas HP laptops. Lieki teikt ka vienīgās probas ir tikai ar laptopu, un arī tad neiet tikai nekam nevajadzīgais pirkstu nospiedumu skaneris. Patiesībā, lai uzinstalētu uz tā HP strādājošu ubuntu sistēmu man vajag mazāk kā pusstundu un nevajag nevienu draiveri. Jā, cilvēks, kurš visu savu dzīvi ir mocījies uz vindas, pat netic, ka nevajag nekādus draiverus pat laptopam. Jāsaka, ka tāda priekšrocība ir arī makintošiem. Kā murgs man ir kārtējā bakstīšanās, ja kādam vajag uzinstalēt Windu. Vēl viena Ubuntu priekšrocība ir tā, ka operētājsistēmu var lietot no CD, to nemaz neinstalējot. Protams par sistēmas performanci tad gan īsti runa nevar būt, bet priekšstatu jauniņajam tas dod.
Tālāk sekos Ubuntu plusi un lietas, kur vēl jāpiestrādā.
+ Sistēma pēc nepilnas pusstundas ir pilnībā gatava darbamv
+ Sistēma ir bezmaksas, iekļaujot pilnīgu ofisa programmu paketi
+ Aizmirsti par vīrusiem
+ Sistēmas atjauninājumi aizvieto vecās versijas, nevis tiek pieaudzēti
+ Automatizēta visu programmu atjaunošana
+ Vienkāršs versiju upgreids, neuztraucoties par datu saglabāšanu
+ Gandrīz bezgalīga sistēmas pārveidošanas iespēja
+ Sistēmu var uzstādīt arī latviešu valodā
- Ne visām programmām ir versijas linuxam - grāmatvedība, rasēšanai, spēles
- Foto menedžeris F-spot attīstas pārāk lēni
- Baterija netur tik ilgi, kā ar Windows
- Risks nopirkt iekārtu (piem. printeri, skaneri u.c.), kura Ubuntu nepazīst
Patiesībā, gandrīz visas problēmas ar softu var atrisināt izmantojot virtualizāciju, kas nupat attīstas megatempos.
Zemāk video ar ubuntuOS, uz kura tiek giezti gan WinXp, gan MacOSX, virtuāli protams:
p.s. Sastapos tikko ar Blogger vienu vājo vietu. Navar ielikt tagu, kas rakstu sadala ieliekot lasīt tālāk.
Jā, brīžiem izbesī daži blogger sīkumi rediģējot rakstu. :/
AtbildētDzēst