Pāriet uz galveno saturu

Kā es Ābolu pagaršoju.

Nezinu, kas viņdien man notika, bet Boo teicās, ka esot viens labi saglabājies melnais MacBook tirgošanā, un es teicos, ka ņemu. Ne man pēkšņi vajadzēja jaunu datoru ne kā. Laikam todien atkal iedomājos, cik labi būtu ar iMovie uztaisīt to video, ko uz Ubuntu jādara diezgan nelabi. Lai nu kā, iegādāju sev melno Ābolīti. To ka viš ir smuks, laikam velti teikt. Arī to ka ērtāks un visādi citādi feināks par manu ASUS f5 miskasti arī neteikšu, jo tas katram skaidrs. Mani nebaidīja arī ka uz OSX viss ir vizuāli savādāk, jo tas patiesībā ir štrunts un es savu Ubuntu jau biju padarījis diezgan līdzīgu.
Tā nu es sāku. Nedaudz par softu, kuru lietoju.

Safari - draņķis, bet par laimi ir Firefox for mac. Man likās, Safari būs labi integrēts utt. iekš OSX, kas arī tā ir. Bet ka viņš noēdīs RAMu vairāk par FF es nezināju. Un vispār, kāpēc divriteni lietot kā samokatu, ja var pielikt pedāļus un braukt kā cilvēks.

Mail - neko citu neliku un iespējams, ka var pierast. Uzstādīšana un lietošana Thunderbirdam ir vienkāršāka, bet nu kopumā štrunts. Ir ok.

iCal - Nav cita līdzvērtīga softa. Visus savus googles kalendārus sasinhronizēju ar šo un super ērts. Nav jau tā, ka nevar pa tiešo iet uz googli, bet šitā ir ērtāk un noderīgi, ja pazūd nets.

Echofon for mac - labs, ļoti labs.

iMovie - Vērtīgākais ieguvums kopā ar Ābolu. Tekstu efektu izvēle gan varēja būt plašāka, bet man pat nav salīdzināt ar ko. Uz melnā MacBook drusku gan tā editēšana iebremzē, bet strādāt var, kaut arī ventilatoram tas liek griezties diezgan skaļi.

Garāžbands - Nezinu, vai daudz tādu lietotu, bet priekš ģitāras spēles apguves ļoti labas nodarbības tur pieejamas. Arī priekš klavierēm.

iPhoto - ļoti labs un vienlaikus ļoti kaitinošs. Tas kaitinošais ir tas, kas mani pie Ābola nenormāli kaitina arī vispārīgi un saucās "Libraries". Kāda suņa pēc Apple ir iedomājušies, ka labāk ir pieliekamais ar čupā sagrūstu stafu, kuru tikai pats iPhoto labi pārzin, nevis kārtīgs grāmatu plaukts, kuru saprot visi. Man ir 5 datori no kuriem tikai viens ir apple un pārējie ir Ubuntu. Kā lai es no kāda cita tieku pie kādas bildes, ja man ievajagās? Nekā. Apple filozofija ir: "Pērc ābolu un nelieto neko citu, tad nebūs problēmas." Tipisks next Sony. Kā būtu vienkārši: "Pērc ābolu un nebūs problēmas." Bet nē manas problēmas ir tikai sākušās, un tās ir viss, kas ir neapple. Jā es zinu, varu eksportēt utt., bet tas ir nevajadzīgi līki. Un pat nerunājot par tīklu. Es gribu uz tā paša Apple ar Gimp apstrādāt bildi - man vispirms viņu no iPhoto ir jāeksportē. Gimp vienkārši atkal ir nepareizais softs, kurš nesaprot piemesto iPhoto pieliekamo - Libraries. Citiem vārdiem iPhoto der tiem, kam nav citādu datoru un, kam bilžu apstrādei pietiek vai nu ar to, kas iebūvēts iPhoto pašā, vai arī vēlas nopirkt Lightroom. Tādā gadījumā iPhoto ir zelts.

Keynote - man ļoti patīk. Biju gan nepatīkami pārsteigts, ka exportējot prezentāciju uz ppt pilnīgi nederīgs kaut kas tiek izveidots, bet visādi citādi ideāls softs.

Pages - Patīk ātrdarbība un vienkāršība. Man 100 gadus nav vajadzīgi tie MS Office vai OOffice monstri.

iTunes - Nu principā Rhythmbox ir stipri līdzīgs un laikam aiz pieraduma man pat patīk labāk. Salīdzinot ar iPhoto, vismaz šeit libraries ir pēc kautkādas loģikas sakārtotas.

Parējais softs ir vai nu tāds kuru jau lietoju arī uz Ubuntu, vai arī tāds, ko lietoju tikpat kā nemaz, tāpēc neko interesantu nepastāstīšu. Man bija arī nepieciešams subtitru redaktors - kautkādu atradu, bet priekš linuksa bija labāks. Sīkums bet tomēr.

Par OSX pašu. Strādā jau viss megalabi, bet nepatīkami pārsteidza čakaris ar tīklu. Lai nu ko es negaidīju, to negaidīju. Tā arī pa 2 nedēļām uz ubuntu nošārēto printeri neesmu vēl piedabūjis. Droši vien, ka rokas līkas, bet kur palika - it just works?
Lielais pluss, kas to visu atsver ir sleep mode. Ubuntu uz mana dzelža to nespēj. Arī baterijas darbības laiks ir pārsteidzošs, kaut gan griežot prezentāciju ar video man knapi stunda sanāca, laikam traki resursus tas prasīja. Bet principā dienu bez vada varu nodzīvot mierīgi. Pat divas, kad tā mazāk darāmā.
Finder arī man likās diezgan neērts, vismaz salīdzinot ar Nautilus, bet nu tā jau laikam ir pieraduma un gaumes lieta.

Rezumē:
Kas patīk:
Tas kas works - it just works
Sleep mode + battery life
iMovie
Keynote
Ļoti patīkami lietot ikdienā
Kas nepatīk:
Čakars ar tīklu (man)
Bardaks ar bildēm (man)
Pilnīga nedraudzēšanās ar neApple lietām.

Secinājums:
Salīdzināt Apple datoru ar širpotreba lētā gala Asusu protams nevar. Es joprojām uzskatu, ka Apple ir labākie datori, ko cilvēks var lietot. Spīdīgs, skaists, sulīgs, salds ābols nav noliekams blakus kotletei, tomēr lai arī kā man garšotu āboli, es laikam tomēr esmu gaļēdājs. Šādā analoģijā es Apple sauktu par kaitinošu veģetārieti, kurš darīs visu iespējamo, lai tu neēstu neko citu.

P.s. Kāds nevēlas pirk melno Macbooku?

Komentāri

  1. Iphoto ir ķeksis, kas ļauj bildes atstāt kur tās noliec priekš ubuntu.
    Bildes no iphoto uz gimpa vari uzmest ar vienkāršu dragndrop.
    Tas ka tev routeris gļuko vai nejēdz nokonfigurēt printera šāri nav macosx vaina.

    Atbrauc es tev parādīšu kādi visādi brīnumi (labā nozīmē) ir panākami ar macintoshu tīklā.

    Nekad nedomāju, ka kāds kas lieto linuxu var tik leimi bļaustīties - esmu tevī vīlies :)

    AtbildētDzēst
  2. Par iPhoto.
    Tas ķeksis ir ok, bet es esmu pieradis, ka importējot bildes pašas tiek sakārtotas bilžu mapē, un ja nu man vajag, tad tieku klāt. Ķeksis tomēr nozīmē, ka man pašam jākārto. Tā ir pieraduma lieta, bet šobrīd mani tas ļoti kaitina.
    Par dragndrop izklausās labi, kautgan nav tik ērti kā pierastais open with external editor.

    Rūteri uzliku vakar jaunu - viss pa vecam, tīkls parādās, kad vien ienāk prātā. Es jau saku, ka iepriekš man problēmu nebija, bet tagad izrādās ir problēmas, pie kurām esmu vainīgs es pats, jo lietoju un konfigurēju kautko tā, kā osx nesaprot. Tāpēc arī tagad sēžu pie vecās kastes, jo labāk ir dzīvot ar problēmām, kad par tām tavs dators neliekas ne zinis. Varbūt vari savilkt paralēles ar html validēšanu.

    Labāk atbrauc pats pie manis. Tev jau visi datari mājās Āboli, tev viss strādās pa smuko tā ka ne nobrīnīties. A tu pieslēdzies vienam parastam tīklam normāli.

    AtbildētDzēst
  3. Atsūti man info uz artisare.lv ieksh gmail.com par to mac un cenu

    AtbildētDzēst
  4. Aperture ir smalkāks par iPhoto - arī visa librariju padarīšana vairāk customizējama. Tikai liec 2. nevis 3 versiju - atšķirība maza, tik pēdējā stipri bremzīga.

    AtbildētDzēst
  5. vispār ābolīša ražojumi ir ļoti, ļoti forši!

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Raksts, kuru labprāt gribētu nepublicēt.

Ainažu slimnīcas skandāla rezultātā nolēmu darīt zināmu savu pieredzi ar šo iestādi, un bērnu psihiatrijas stāvoki mūsu valstī. Tā kā aprakstītais ir noticis pirms gada, faktoloģiski zemāk aprakstītajā varētu būt arī dažas neapzinātas neprecizitātes, bet centīšos :) Garais ievads - mūsu īpašais bērns 2016. gada vidū mūsu ģimenē ienāca audžumeitene, kura bija nesen izņemta no savas bioloģiskās ģimenes un ievietota krīzes centrā. Mums tika raksturots, ka bērnam ir viegli garīgi traucējumi, kā arī uzvedības problēmas. Tas mūs nedaudz satrauca. It sevišķi aprakstā minētais, ka viņa mēdz sev graizīt rokas. Mums nebija bail no garīgi slima bērna, bet gan no tā, vai varam būt droši par saviem, gados jaunajiem pašu bērniem. Krīzes centra psihologs nomierināja, ka meitenei nav pašnāvnieciskas vēlmes, bet nespēja tikt galā ar stresa situācijām, un ka citās valstīs šādiem cilvēkiem terapijas laikā pat piedāvā speciālas "žiletes", ar kurām nevar sevi savainot pārāk nopietni. Izklausīj

Kārena M. Makmanusa "Kāds no mums melo"

Tā kā pasaulē plosās SARS-CoV-2 un daudziem jāsēž mājās, nolēmu padalīties ar kādām grāmatām, ko būtu vērts izlasīt. Parasti man grāmatas lasās ļoti lēni, bet šī izrāvās tempiņā, jo sanāca divas dienas pavadīt pusguļus :) Nepārrakstīšu te tagad anotāciju, kuru var atrast citur. Grāmata ir viegls krimiķis. Sākums šķiet vienmuļš (kā ir ar gandrīz visām grāmatām) tomēr pavisam drīz tā ievelk savā pasaulē. Autorei noteikti milzu atzinības par izvēlēto stilu. Viss stāstījums apskatīts no 4 iesaistīto personu skatu punktiem, vienlaikus saglabājot teksta dinamiku un nav jālēkā kā pa dažādiem stāstiem, gaidot, kad tie savīsies. Vienīgais, kas man nepatīk visos mūsdienu bestselleros ir tā diversity nodeva, ka obligāti jāiekļauj kāda homoseksuāls pagrieziens. Bet, ja neņem vērā šo 21. g.s. klišeju, tad darbs man ļoti patika. Vērtējums: 4/5

Aicinājums uz iecietību

Kas jums pirmais nāk prātā, izdzirdot vārdu Eduards Veidenbaums? Kā gulbji balti padebeši? "Pērkona" dziesmas? Latviešu valoda? Varbūt tas, ka viņš prata 10 valodas? Bet kas jums nāk prātā, ja saku, ka Eduards Veidenbaums bija alkoholķis? Vai viņš tāpēc bija sliktāks dzejnieks un vājāks tulkotājs? Nē, viņš joprojām ir mans iecienītākais latviešu dzejnieks. Tomēr man ir žēl, ka viņš nespēja tikt pāri alkohola varai.Ja nebūtu tās, varbūt viņa mūžs būtu ilgāks par 25 gadiem. Es Veidenbaumu nemīlu tāpēc, ka viņš bija dzērājs, bet dēļ viņa devuma latviešu tautai. Es nevienu cilvēku nekad neesmu vērtējis sliktāk tikai tāpēc, ka viņš tendēts uz attiecībāma ar sava dzimuma pārstāvi. Mani pat tas neinteresē. Zinu, ka man viens labs paziņa it kā esot homoseksuāls, bet es par to nekad ar viņu neesmu runājis, un viņš joprojām ir man labs paziņa. Man reiz priekšnieks bija homoseksuāls daņu uzņēmējs, bet man viņš neriebās tapēc ka viņš ir homoseksuāls. Man riebās viņa pieeja biznesam.