Šoreiz nevis par desmitās tiesas došanu, bet gan ņemšanu. Gandrīz visi jau esam dzirdējuši par tiem 10%, kas no visiem valsts pasūtījumiem nonāk īsti ne tur, kur tam jānonāk. Es pat gribētu teikt, ka šāda situācija ir arī gandrīz visos daudz maz lielos uzņēmumos. Kā reāli tas notiek? Pavisam vienkārši - 10% ir pietiekami maz, lai to varētu neviens nepamanīt un pietiekami daudz, lai tas būtu izdevīgi nočiept.
Šorīt labs piemērs bija benzīntankā. Man blakus piebrauca CAT ekskavatortraktors. Salēja sev gandrīz pilnu bāku, kā arī 20l plastmasas kannu. Ja traktora bāka varētu būt ap 200l tad tos 20 neviens nemanīs, bet onka ar savu dīzeļauto varēs kādu brīsniņu pabraukties.
To lūk sauc par padomju mantojumu. Tāpēc arī mums ir visdārgākie ceļi, tilti un prezidenta rezidences.
Komentāri
Ierakstīt komentāru