ceturtdiena, 2009. gada 3. decembris

Šūtam, sašūtam, sašūtināmies!


Vakardien Valsts Kontrole atkal nāca klajā ar paziņojumu par pārmērīgiem tēriņiem. Šoreiz tie bijuši LVRTC, kas pārbaudīti. Traki tēriņi un tur vārdam nav vietas bet es par ko citu. Pēc visiem šiem paziņojumiem valsts kontroliele Sudraba tiek celta neiedomājamākā godā, sakot: "Redz, ko viņa atklājisi. Jo vairāk tā atklās, jo mēs atkal tiksim ar šo valsti saulītē." Es gan gribētu teikt, ka rezultāts ir pretējs, jo tautas uzmanība tiek novērta no būtiskā, berot papildu sāli uz jau esošām rētām. Mīlīši, vai tad kādam tas, ko VK paziņo kādā brīdī ir bijis pārsteigums? Vai tad bez šiem kontroles pētījumiem nevarēja redzēt, ka Dienvidu tilts ir stipri pārmaksāts utt.? Tā vietā, lai raudzītos, kā no bedres izkāpt, mēs atkal tiekam mudināti skatīties uz to, cik dziļa ir bedre, kurā esam, kā te smird, un kāds te ir bezceris. Vai jūs atceraties, kad kāds no VK paziņojumiem ir bijis ar tālāk ejošām sekām? Es nezinu nevienu. Bet tauta tik sauc: "Sudrabu par premjeru!"
Man šķiet, ka premjeru mums vajag gluži pretēju Sudrabai. Pirmkārt jau tādu, kas tur nebūs pret savu paša gribu. Sudraba pati n-tās reizes teikusi, ka viņa to negrib. Otrkārt, premjeru vajag tādu, kas neskatoties ne uz ko ir gatavs mērķtiecīgi tikt laukā no bedres un izvilt arī visus pārējos. Ar bļaušanu un vaidēšanu diez kas tur nesanāks. Sudrabas paziņojumi ir tie, ko tauta ļoti grib dzidēt, jo tas noveļ atbildību krīzē no manis un uzveļ to visu kādiem grēkāžiem, kas ļoti iespējams to arī ir pelnījuši, bet nevienā pastalā nepalīdz man tikt uz priekšu. Problēma jau nav cilvēkos, bet sistēmā, kurā viņi atrodas.
Bet atgriežoties pie dārgajiem dienesta auto. Mums jāatceras, ka daudzi no tiem iegādāti vēl treknajos gados, ar nomas līgumu uz vismaz 3 gadiem. Tajā laikā arī daudzi vienkāršie pilsoņi paņēma līzinga auto, ko viņi šodien nevar atļauties. Jautājums ir par šodienu, kad mums vairs nav nekādas treknuma pazīmes valstī. Tie, kam ir līzinga auto, to sakostiem zobiem mēģina nomaksāt, un par jaunu auto i nedomā. Līdzīgai attieksmei būtu jābūt no valsts iestāžu puses. Tur kur iespējams, nākotnē no dienesta auto jāatsakās, kur nepieciešams - pāriet no Audi uz lētākiem auto. Un tam uzreiz obligāti nav jābūt golfiņam. Ir pietiekami daudz pieklājīgi auto tirgū pieejami. Nomas līgumu var slēgt uz 5 nevis 3 gadiem un iegādāt Škoda Superb, Hyundai Sonata utml. Starp citu Sudrabas kundze norādot, ka LVRTC valdes priekšsēdētāja auto mēnesī maksā 791Ls, aizmirst, ka pašas A6 nemaksā sevišķi lētāk - pēc internetā atrodamās infas 698Ls. Vairāk gan izskatās pēc skaudības, ka kāds ir pamanījies tikt pie glaunāka autiņa...
Ko es ar to visu gribēju teikt? Šobrīd valstī ir moderni vaidēt un pret visu protestēt, un meklēt, kur kāds pārtērējies. Tas viss ir normāli, bet tas nav nekas jauns. Ir jāsaprot, ka tikmēr, kamēr nekas reāls netiks pasākts, nekas arī nemainīsies. Mūsu Dombrovskvaldis to vien dara, kā uztraucas neizdarīt kādu straujāku kustību un ka tik viņam kāds kaut ko nesāk pārmest. Tāpēc arī nav nekādu reformu valsts pārvaldē, bet nepārtraukti tiek runāts par mistisku "fiskālo konsolidāciju". Es idejiski piekristu tiem, kas tagad vāc parakstus satversmes maiņai, jo ir vajadzīgas fundamentālas pārmaiņas, vienīgi tā parakstu vākšana šobrīd izskatās nenopietna (jāiet pie notāra un jāmaksā viņam nauda, lai izteiktu savu viedokli). Jāatzīst, ka mums šodien nav citu risinājumu, un kunkstētāji tikmēr, lai attaisnotu savu bezspēcību vēlētajos amatos, šūmē mūs - pūli arvien vairāk.

trešdiena, 2009. gada 21. oktobris

Kurš tiesīgs izlemt?

Kad sanāk tāda iespēja, es mēdzu klausīties LR1 raidījumu "Krustpunktā". Zinu, ka neizklausās progresīvi, bet nu laikam vecums nāk.

Kādu laiku atpakaļ gan man tas sāka piegriezties, jo pie mikrofona Aidi Tomsonu bija nomainījis Kārlis Streips. Kādreiz tas vīrs bija analītiski objektīvs un man pat neinteresēja, ka viņš ir homoseksuāls. Un, ja godīgi, neinteresētu arī šodien, ja viņš pats to regulāri neatgādinātu. Un man pat sāk šķist, ka ar to homoseksualitāti ir tā, ka laika gaitā tā pāraug kādās spēcīgākās novirzēs. Līdzīgi, kā tas ir kādiem atkarīgajiem. Dīvaini, ka cilvēks runā par iecietību, bet pats ir visneiecietīgākais radio žurnālists pret visiem, kas domā citādāk nekā viņš.
Man visspilgtāk atmiņā palicis raidījums, kur viņš pavēstīja, ka kaut kādai Amerikas štata vadošai personai vispār jumts aizbraucis. Tad pa vidam vēl dažus zvanītājus nosauca par tādiem, kas ar smadzenēm nedraudzējas. Nu īsts iecietības paraugzēns tas Streipa kungs.
Bet tad kāds zvanītājs vaicāja viņam, ko tad tik stulbu tā amerikāniete ar aizbraukušo jumtu dara. Raidījuma vadītājs atbildēja, ka viņa iestājas aktīvi pret abortiem un, ka katrs normāls cilvēks saprotot, ka par abortu atļauts lemt tikai un vienīgi sievietei, kura par to domā. Tas mani mazliet atsēdināja, maigi sakot. Say what? Tad kāpēc mums vispār ir likumi? Es taču pats varu izlemt uz cik braukt, kur parkoties, zagt vai nezagt, čurāt kur gribu utt. Un ko vispār nozīmē aborts? Kontracepcija? Nu saprotu, ka Streips ir vienīgais vai retais normālais cilvēks pasaulē, tāpēc bērnu radīšana viņam nav aktuāla. Viņam varētu būt grūti pieņemt, ka bērnu nerada sieviete, bet gan vīrietis un sieviete. Tomēr tā ir realitāte. Tātad tur vien jau ir divi izlēmēji, ja pieejam ar šādu stratēģiju. Un ar šādu stratēģiju domājot tālāk, varbūt krīzes laikā būtu jāļauj vecākiem izlemt atbrīvoties no saviem bērniem, lai viņi nebūtu jāuztur. Ir taču smaga situācija un apstākļi to neatļauj vairs. Vai tas, ka bērns tiek novākts mātes puncī neskaitās nogalināšana tāpēc, ka to bērnu neviens apkārtējais vēl neredz, vai tas, ka viņš šo pasauli tāpat vēl nav redzējis? Vai tas ir pamudinājums nogalināt visus aklos, jo arī viņi ir kavēklis mūsu valsts ekonomikai, jo ir jāuztur un pasauli tāpat nav redzējuši?

Mana nostāja pret abortiem vienmēr ir bijusi pavisam skaidra - kurš to dara ir nežēlīgāks par slepkavu uz ielas, jo nogalina tādu, kurš nespēj pretoties nekādā veidā. Ja vidusskolnieks skolā sadod pa muti pirmklasniekam, tad ir nožēlojami. Ja tiek darīts pāri nedzimušam bērnam, manai nožēlai trūkst vārdu. Un tas nav tā, tāpēc ka es esmu kristietis un man tā pienākas domāt. Man ir meita un tas ir cilvēciņš, kuru man visvairāk gribas pasargāt, jo zinu, ka viņa pati to nespēj. Cik slimam ir jābūt, lai darītu pretējo.
Tomēr es esmu pret abortiem izturējies arī ar piesardzību. Ir jau dažādi gadījumi - izvarošana, kādas attīstības problēmas utml. Bet pavisam nejauši manās acīs šajās dienās nonāca 2 video, kurus iesaku arī jums noskatīties, un kuri manu attieksmi arī šajos gadījumos ir mainījuši. Un lai nu kurš būtu tiesīgs lemt par abortiem, tad pirmkārt tie ir tie cilvēciņi uz kuriem tas attiecas. Nevis es, tu, sievietes vai Streips. Pirmais video ir no cilvēka, kurš brīnumainā kārtā šajā "aborta operācijā" ir izdzīvojis, otrs no kolēģa mācītāja, kura ģenētiskais tēvs ir izvarotājs.




otrdiena, 2009. gada 29. septembris

Par godīgu sociālo atbalstu


Sociālajā budžetā mums trūkstot naudas, pensionāri neapmierināti, slimnīcas ver ciet, cilvēki protestē - kas notiek?
Aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pensionāri. Katram no viņiem valsts ik mēnesi izmaksā vidēji Ls170.
Aptuveni puse, no iedzīvotājiem tiek saukti par ekonomiski aktīviem. Tātad tie ir tie, kuri ir potenciālie sociālā nodokļa maksātāji, no kā tiek uzturēti pensionāri. Lai savāktu nepieciešamo naudu, kas tiek maksāta pensionāriem šodien, no katra strādājošā nepieciešami vismaz 170/2=85Ls. Sociālais nodoklis ir 33%, tātad attiecīgi vidējai algai uz rokas vienam strādājošam būtu jābūt vismaz Ls170, kas ir tikpat, cik saņem vidējais pensionārs. Patiesībā tas viss izskatās arī diezgan taisnīgi un pareizi.
Šodien strādājošie vidēji uz rokas saņem Ls310, kas ir gandrīz uz pusi vairāk. Tas arī protams ir tikai saprotami, jo pensijas jau nav vienīgais, kam aiziet sociālā nodokļa nauda. Vēl ir veselības aprūpe, bērnu pabalsti, bezdarbnieku pabalsti utml., kā arī kaut kādas administrēšanas izmaksas. Nekur tā brīvi arī nav atrodams, kā pa visām šīm pozīcijām sociālais budžets sadalās, bet varbūt to visu iespējams vienkāršot.
Nu pirmajā brīdī tas varbūt izklausīsies pēc sarežģīšanas, bet atcerēsimies, jo pārskatāmāk, jo loģiskāk un saprotamāk, jo vienkāršāk. Es ieteiktu sociālo budžetu pārdēvēt par pensiju budžetu un to paredzēt tikai strādāt nevarošo atbalstam - pensionāriem, mazo bērnu māmiņām un bezdarbniekiem līdz 2 mēnešiem. Kāpēc tikai līdz diviem mēnešiem? Tāpēc, ka garāks bezdarbnieka pabalsta laiks nerosina aktīvi strādāt, vai meklēt darbu. Pats 2 reizes esmu saņēmis bezdarbniekus un tā ir haļava, kuru arī es centos izmantot visus mēnešus pilnā apmērā. Tas bija brīnišķīgs laiks, bet tomēr īsti pareizi tas nav. Tātad, ja skatāmies no taisnīguma, bezdarbnieka pabalstam būtu jābūt atbalstam pēkšņam darba meklētājam, nevis brīvdienu algai. Jaundzimošo skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir 1,13, kas pat tad, ja māmiņām maksātu māmiņalgu divus gadus, būtu tikai 1% no visa pensiju budžeta. Attiecīgi šis pensiju nodoklis varētu tad būt nevis 9% darba ņēmējam + 24% darba devējam, bet pensijām pietiktu ar aptuveni 18% darba devējam. Ar 20% sanāktu arī dažādām papildu sociālajām aizsargfunkcijām. Administratīvie izdevumi gan tad nedrīkstētu pārsniegt 1% no visa pensiju budžeta.
Bet ko darīt ar veselības aprūpi? Mans priekšlikums ir maksas medicīna. Tā kā cilvēciņš būs atbrīvots no 9% nodokļu sloga, varēs mierīgi apdrošināties un maksas medicīna viņam tāpat neko nemainīs, bet motivācija maksāt būs pavisam cita.

Un visbeidzot, kāpēc man to visu bija tā jāraksta un jāskaitļo? Pirmkārt jau man vnk bija brīvs vakars :) Sistēma, kas ir pašreiz, nemotivē maksāt nodokļus un tā ir pilnīgi nepārskatāma nodokļu maksātājam. Mana sistēma dotu iespēju darba devējam maksāt nodokļos mazāk. Attiecīgi viņam būtu mazāka motivācija žulīties. Darba ņēmējam vispār zustu motivācija strādāt nelegāli, jo finansiāli viņam nebūtu nekāda starpība, vienīgi tiktu zaudētas sociālās garantijas. Savukārt rūpes par savu veselību būtu katra paša atbildība (protams izņemot invalīdus utml.), un tas izklausās nopietnāk un atbildīgāk par kautkādu 9% nodokli kaut kur dziļi valsts kases makā.
Skaidrs, ka mani aprēķini ir uz fikso, bet vai jums patīk mana ideja par sociālās sistēmas sakārtošanu?

Piebilde: Es arī prognozēju, ka šāda nodokļu sistēmas reforma vairotu nodokļu maksātāju skaitu un attiecīgi arī iespēju pensionāriem cerēt uz pensiju palielināšanos.

pirmdiena, 2009. gada 28. septembris

Dārgais Žagara krāns

Kura ir pēdējā LV ražotā filma, kurai būtu bijis vērts no valsts piešķirt kaut latu finansējuma? Nu labi, kaut kā jau vietējais kino ir jāatbalsta, lai arī kāds tas nebūtu. Šogad tam paredzēti (laikam jau arī iztērēti) gandrīz 2 miljoni lašu. Vai tā ir adekvāta summa?

Vakar pavisam netīšām sanāca uzslēgt TV, kur rādīja kārtējo LV garadarbu "Tumšie brieži". Kaut kādu fragmentu biju redzējis tikpat netīšām jau agrāk. Toreiz sapratu, ka tas ir atkal viens samurgojums par kaut kādiem psihiski neveseliem cilvēkiem, un tā arī daudz nepaskatījos. Šoreiz trāpīju uz fragmenta, kur meitene ar bisi triec mežā plikus večus, pēc tam visus, izņemot Žagaru, sadzen un ieslēdz furgonā. Žagaram saspārda ar zābaku pa apaļumiem un liek pagriezties pretī ar seju. Pēdējā laikā vispār, cik Žagaru nācies redzēt kādā uzfilmējumā, tik vienmēr viņš ir pliks. Šoreiz atkal skatītāji varēja nopētīt visu viņa vīrišķo augumu. Bet kad man pa visu ekrānu demonstrē, kā ar bises stobra galu tiek bakstīts žagara krāns, palika drusku dīvaini. Pirmkārt, tas tika rādīts nemaz ne tik vēlu vakarā, valsts televīzijā. Otrkārt, laikam tiešām, kad ne ar ko citu nevar piesaistīt skatītāju, tad jāizmet ēsma, kura vienmēr nostrādā - plikumi. Un tā arī bija, jo šoreiz paskatījos to filmu drusku ilgāk, nekā cita ko redzēt tur nebija. Ļoti jauki, tagad mēs Latvijā visi zinam, ka Žagaram ir krāns un lai to uzzinātu mums vajadzēja iztērēt vien nieka 25 tūkstošus.

Un es zinu, ka tā filma ir saņēmusi nezkādus apbalvojumus un ārvalstu kritiķu atsauksmes. Bet tas neko nenozīmē. Tādi zāli sapīpējušies Eiropas kritiķi katru skaisti izspiestu kaku pasludina par varenu mākslas darbu. Viss, ko šie kritiķi augstu vērtē ir kaut kas, kur tu nonāc pie secinājuma - filmas laikam taisa tikai īpatņi, vai tāds esi tu pats. Taču pieņemsim, ka es neko no "īstās" mākslas nesaprotu un man vēl uz to sesto prātu jāpagaida. Vai tādā gadījumā jāpieņem, ka visi tie pensionāri, kuriem mazina naudas, ir tādi mākslas lietpratēji, ka labāk kādu santīmu no saviem maciņiem atliktu Žagara kunga krāna apskatei?

pirmdiena, 2009. gada 24. augusts

Krīzes laika čakarētāji

Šodien sanāca sastapšanās ar vienu krīzes laika parādību - čakarēšana, mēģinot to darīt it kā legāliem līdzekļiem.
Vakar zvanīja un pieteicās, ka šodien atbrauks kaut ko tur elektrībai nomērīt Lai kāds esot, kas varēs palaist pie sadales kastes. Šodien atbrauc kaut kādi vīreļi ar pretestību mērošu ierīci rokā, es pielaižu pie sadales skapja, šie kaut ko mēra un prasa, kas pieslēgts utt. Viss process ilga aptuveni 5 min. Nākamās 5 min. saraksta kaut kādu protokolu, dod man un prasa, vai maksāšu skaidrā. Vērojot šo teātri saprotu, ka lai maksātu skaidrā, jābūt pilnīgi tērētam, bet īsti arī neesmu drošs, ka tas ko viņi tur dara, nav kaut kas, kas likumīgi pienākas. Tāpēc saku, lai raksta rēķinu. Nu sazin kādi likumi tagad, moš tiešām ir kādi drošības pasākumi, kas obligāti jāveic, par ko es nezinu, un ko tad es tur spirināšos. Čalis vēl piedāvā darījumu, ka skaidrā maksājot būs stipri lētāk, bet nu tas tikai bija pamudinājums, lai tik raksta vien savu rēķinu. Un nu man izsniedz rēķinu par 44.42 Ls. Smalki, ka man pat aizmirsa paprasīt parakstu uz viņu rēķina daļas uzlikt :) Un tālāk skaidrs, ka ņēmos noskaidrot, kas tie par izolācijas pretestības mērījumiem, kurus uzdevums veikt licencētam elektrotehniskam iecirknim SIA "Omega-SVK" enerģētiķa Ādolfa Grasa personā, par to labi iekasējot.
Man nav ne jausmas, kas tie par darbiem, jo nekad agrāk tādi nav veikti, bet, visticamāk, tādi varētu būt noderīgi vienīgi ugunsdzēsējiem, tā šķiet. Tāpēc zvanu pažarnieku priekšniekam un prasu, kas tie par mērījumiem un vai tie ir obligāti. Viņš, protams, saprot par ko ir runa un saka, ka tie ir gan vajadzīgi mērījumi, bet tādus pasūtīt vat tikai pažarnieku kantoris vai darba inspekcija, un tad man pašam būtu jāmeklē firmele, kas atbrauc un to veic. Man izsniegtajā aktā zem ailītes "Pasūtītājs" ir daudzpunkti. Tātad skaidrs, ka neviens šādus mērījumus pasūtījis nav un tas nozīmē, ka SIA "Omega-SVK" meklē nezinošus cilvēkus, tādus kā es, un mēģina nelikumīgi pieprasīt samaksu par likumīgu darbību. Ir dzirdēti līdzīgi gadījumi, kad pēkšņi pa pastu sāk nākt avīzes un tad vēlāk sāk zvanīt un prasīt, kur izsūtīt rēķinu par presi. Un gan jau, ka ir kas uzķeras. Tagad es pilnīgi droši varu apgalvot, ka nu esmu kļuvis par SIA "Omega-SVK" pasūtītāju, jo varenais rēķins Nr. 111 jau atrodas miskastē.

Tomēr vai šis notikums nebūtu ievērības cienīgs kādam sižetam plašākā presē, tā ļaujot pasargāt neuzmanīgākus cilvēkus?

trešdiena, 2009. gada 6. maijs

Kāpēc augstākā izglītība nav rādītājs.

Šobrīd Latvijā ir diezgan paliels bezdarba rādītājs. Un bez darba ir arī kaudze ar augstāko izglītību, kādi pat ar vairākām. Tāpat ir arī kaudze ar maģistriem, kas strādā veikalos par pārdevējām. Kāpēc tā? Tāpēc ka augstākā izglītība nav rādītājs. Manu paziņu lokā tie cilvēki, kas veiksmīgi darbojas savos biznesiņos laikam, tā ātrumā iedomājoties, nav neviena, kam būtu pabeigts kaut vai bakalaurs. Un jāatkārtojas, arī es tos savus bakalaura gadus RTU uzskatu par izniekotiem gadiem savā dzīvē. Pa to laiku varēju jau sen ko prātīgāku pasākt.

Protams tas augstskolas papīrs var noderēt. Man vēl nav noderējis. Esmu strādājis četrās dažādās darba vietās un tur tas nevienu neinteresēja, jo pirmās divās vēl biju students, bet pēdējās divās iekārtojos caur pazīšanos. Ticu, ka meklējot darbu caur sludinājumiem, tas varētu nospēlēt kādu lomu. Tomēr es uzskatu, ka ir cilvēki kuri meklē darbu un ir cilvēki, kuri rod darbu. Un tie pēdējie to nedara ar papīru palīdzību. Un, ja tu mācies tikai tāpēc, ka ar papīru būs vieglāk tikt pie darba, tas jau vien izklausās kaut kā aplami.

Pēdējās divās darba vietās strādājot, bija iespēja arī piedalīties darbinieku meklēšanā un izvērtēšanā. Un teikšu, ka vienīgais veids, kā atrast sakarīgu darbinieku ir caur pazīšanos. Mums nomainījās 3 menedžeri - cits par citu spēcīgāki... pēc papīriem. Darbā pierādījās, ka ir pilnīgi nejēgas, kas sevi nez kāpēc uzskata par spečukiem.

Šobrīd valstī sacelts tracis par to, ka cilvēkiem ar augstāko izglītību nav iespējams atrast atbilstošu darbu. Latvija ir valsts ar vienu no visaugstākajiem izglītības rādītājiem, bet mēs esam tur kur esam. Un tas ir tikai tāpēc, ka mums liekas, ka izglītība ir kaut kāds krutuma rādītājs, bet tas ir stulbuma rādītājs. Jaunieši pēc vidusskolas neko citu nezin pasākt, kā iet kaut ko mācīties, paši nezinot priekš kam. Tāpēc es tagad visiem arī saku - tā izglītība nekur neaizbēgs, ja vajadzēs, tad ej un mācies. Un iespējams, ka nemaz nevajadzēs. Pasaulē ir n-tie piemēri, kas bez atsēdēšanas augstskolu solos ir dzīvē sasnieguši ļoti daudz - Bils Geitss, Vinstons Čērčils, Vorens Bafets, Alberts Einšteins un daudzi citi. Latvijā laikam tie populārākie ir Šlesers un Domburs. Varbūt vēl kādi ko nezinu. Tomēr mūsu valstī viss tiek pakārtots atsēdētājiem. Pat bērnudāzā audzinātājām nepieciešams tas papīrs. Skolā darbmācību var mācīt tizlenis ar papīriem, nevis izcils galdnieks ar arodskolas izglītību. Sportu var pasniegt korpulentā pedagoģijas maģistre, nevis sporta entuziasts, kam nav bijis laika atsēdēšanai utt.

Nav jau tā, ka izglītībai nav nekādas jēgas, bet mūsu mēdijos un sabiedrība valdošs ir šis rādītājs, ka bez izglītības mums nav nākotnes. Bet nākotnes mums nebūs ja nebūs pietiekami prāta, lai saprastu, ka izglītība ir tikai palīglīdzeklis tur, kur zināšanu pietrūkst. Ir taču arī dažnedažādi kursi un semināri, kas nereti dod daudzkārt vairāk kā mūsu augstākās izglītības iestādes. Lai LV ekonomija paceltos ķersimies pie prāta (un darba), un ja vajadzēs, izglītība palīdzēs! Jeb kā reiz mēs ar draugu jokojām: "Mēs taču neesam tik stulbi, lai tik daudz mācītos." :)

p.s. Sal.pam. 12:23-24
Sapratīgs cilvēks necenšas savu gudrību visiem redzamu darīt, bet negudra cilvēka sirds izraisa pati savu negudrību. Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.

pirmdiena, 2009. gada 20. aprīlis

Yes Man

Noskatījos tāpēc, ka citi noskatījās un pat ja filmai ir draņķīgs scenārijs, tad Džims Kerijs galvenajā lomā ļauj līdz beigām noskatīties jebko. Jāsaka, ka biju nedaudz vīlies. Bet tiešām nedaudz, jo filma jau kopumā patīkama un jautra. Bet kaut kas visu laiku likās baigi lēts tai visā. Varbūt tas, ka katra gandrīz katra otrā filma ar ar Keriju galvenajā lomā ir par to kā kādu pārdabisku spēku ietekmē viņš spiests mainīties. "Me, myself and Irene", "Bruce Allmighty" un "Liar liar". Un ar šo pēdējo sižeta idejiskā līdzība likās tik tuva, ka bija gūti filmu skatīties kā kaut ko jaunu. Turklāt nemelošana "Melī" bija pārdabiskas parādības rezultāts, tātad tam sekojošās glupības likās pieņemamas. Doma tika pasniegta kā sapnis un tas ir ok. Bet "Yes Man" šī nedabīguma sajūta nepameta līdz pēdējai minūtei.
Ļoti patika Kerija partnere filmā Zooey (Zoja?) Deschanel. Un patiesībā aktieri, kā arī mīļais humors ir tas, kas šo filmu padarīja baudāmu. Noskatīties gan ieteiktu visiem, bet scenāristam tomēr prēmiju nevajadzētu par šo gabalu.
Starp citu no sākuma ļoti labi varēju identificēties ar sevi. Grūti mums intravertajiem.